Laikraksts "Latvietis" 085

Laikraksts LATVIETIS

www.laikraksts.com

Austrālijas pirmais latviešu elektroniskais nedēļas laikraksts latviešiem pasaulē — An Australian newspaper for Latvians worldwide

Nr. 85

2010. gada 16. aprīlī

TĪMEKLĪ ISSN 1837-6991

FOTO Ojārs Greste

Published by Sterling Star Pty Ltd — PO Box 6219, SOUTH YARRA, VIC 3141, AUSTRALIA — Email: [email protected]

SLT „12. nakts“ ansamblis. No kreisās sēž: Vaira Zemīte, Rita Vīksniņa, Kira Bruzgule, Klāra Brūvere, Ilona Brūvere, Linda Ozere; stāv: Kalvis Dakmantons (Duckmanton), Toms Mačēns, Daina Bogdanoviča, Voldis Kains, Pēteris Kains, Jānis Daniklifs (Dunnicliff), Andris Kariks, Jānis Čečiņš un Jānis Grauds. Iztrūkst Lija Veikina. (Skat. rakstu 3. lpp.)

„Vajadzīgi profesionāli cilvēki“ Prezidents nosauc kritērijus ministru izvēlei Trešdien, 14. aprīlī, preses brīfingā pēc Valsts prezidenta tikšanās ar Ministru prezidentu Valdis Zatlers sniedza atbildes uz žurnālistu jautājumiem par valdības jaunajiem ministriem, valsts budžeta un citiem aktuālajiem jautājumiem. Valsts prezidents: Labdien, godājamie žurnālisti! Jautājums: Prezidenta kungs, kādas kvalitātes Jūs sagaidāt no jaunajiem ministriem valdībā un, ja patiešām izdodas novest jau līdz balsojumam nākamceturtdien, vai Jums šķiet, ka šis laiks būs pietiekams, lai patiešām pārliecinātos, ka tie ir īstie cilvēki? Valsts prezidents: Kritēriji ir visiem skaidri un labi zināmi. Šajos grūtajos laikos mums ir vajadzīgi profesionāli cilvēki, kas ir apveltīti ar spēju pieņemt lēmumus, arī nepopulārus lēmumus, virzīt tālāk strukturālās reformas medicīnā vai tiešām sagatavot likumprojektus Tieslietu ministrijā, vai precīzāk realizētu ārpolitikas pēctecību, kas ir Ārlietu ministrijā. Ministru prezidents informēja, ka konsultācijas ar partijām notiek. Šis ir ļoti rūpīgs process, jo lēmums ir jāpieņem mazākuma valdībai. Tai pašā laikā šiem ministriem ir jābūt tik kvalitatīviem, lai par to nobalsotu arī daļa no opozīcijas. Jautājums: Prezidenta kungs, vai

Jūs pārrunājāt ar premjeru ārlietu ministra kandidatūru un, ja viņu apstiprina, vai pirms tam vajadzētu ar Jums saskaņot? Valsts prezidents: Latvija realizē vienotu ārpolitiku, kuru realizē gan Ārlietu ministrijā ārlietu ministrs, gan Valsts prezidents un arī valdības vadītājs, gan arī Saeimas spīkers. Tātad šeit galvenais ir pēctecība. Protams, ka mēs arī konsultēsimies, pirms šis ministrs tiks nosaukts. Jautājums: Vai šodien jau tika minēts kāds konkrēts kandidāts? Valsts prezidents: Pašlaik vēl ir konsultāciju process starp partijām, un prezidents gaida to, ka šis process pēc iespējas ātrāk beigsies. Jautājums: Man jautājums abiem kungiem. Proti, vakar finanšu ministrs pauda tādu satraucošu informāciju par to, ka mums Latvijā ir problēmas ar finanšu disciplīnu. Vai Jūs arī kā prezidentu šī informācija satrauc un vai nebūtu beidzot laiks paziņot, kā mēs finanšu disciplīnu ievērosim, proti, samazināsim budžeta deficītu? Valsts prezidents: Mēs neesam vēl izkļuvuši no tās ekonomikas lejupslīdes, kura sākās jau pirms pusotra gada. Finanšu disciplīna ir viens no galvenajiem instrumentiem, kā šo krīzi pārvarēt. Tas ir ikdienas jautājums, un tas nav kampaņu jautājums. Mums ir jātaupa katru dienu un visos resoros. Tā kā es domāju, ka Ministru prezidents jums pastāstīs, kādi ir tieši tie

pasākumi un kādi ir valdības pasākumi, lai finanšu disciplīna būtu katra ierēdņa, katra atbildīgā ministra, jebkura valsts darbinieka ikdienas mērķis. Ministru prezidents: Kas attiecas uz finansiālo disciplīnu, mēs zinām, ka mums ir starptautiskā aizdevuma Turpinājums 11. lpp.

Saturs

Austrālijas ziņas......................1, 3 Latvijas ziņas.. 3, 5, 10, 11, 13, 14 Latvieši pasaulē................2, 5, 13 Redakcijā....................................3 LR Prezidents........................ 1, 11 Kultūra.........................................2 Folklora.............................2, 9, 12 Norai Vairogai 90..................3, 14 Cepures stāsts......................4, 14 Ceļojums – Kristaps Zariņš.........6 Uldis Siliņš par interesantiem cilvēkiem...................... 7, 8, 12 Iz pagātnes...............................15 Sarīkojumi un ziņojumi........15, 16 Lata kurss.................................16

9HRLINH*gjjaac+

2. lpp

Laikraksts „Latvietis“

Piektdien, 2010. gada 16. aprīlī

Koncerts Bostonā un CD prezentācija Baltiešu mūziķi un komponisti Parta, Pētera Aldiņa, bij. Austrālijas latvieša Edgara Karika, Daces Aperānes, Romualda Kalsona, Tatjanas Kozlovas, Selgas Mences un Jona Tamuliona skaņdarbus. Kompaktdisku Amber Flute Quartet var iegādāties, rakstot: The Baltic American Society of New England, Inc., c/o Ilona Kudina, 6 Bond Street, Cambridge, MA 02138. Cena ar piesūtīšanu $20). Ilona Kudiņa Laikrakstam „Latvietis“

FOTO Ruta Straumane

ļoti daudzveidīga – no Šopēna un Lista līdz Vītolam, Piacollam un Rihardam Dubram, kā arī Čurļiona, Tālivalža Ķeniņa, Alvila Altmaņa un Liutaura Janusaiša kompozīcijas. Koncerta starpbrīdī notika kompaktdiska Amber Flute Quartet prezentācija. Kompaktdiskā ieskaņota mūsdienu Baltijas un pasaules baltiešu komponistu mūzika četru flautistu izpildījumā: Ilona Kudiņa, Ona Jonaitute, Agita Cerusa-Arista un Indra Ozola. Flautu kvartets atskaņo Arvo

FOTO Peters Lauria

2010. gada 28. martā pacilātā gaisotnē Bostonā noritēja Jaunanglijas Baltiešu biedrības Koncertu sērijas 50. sezonas koncerts. Izpildītājmākslinieki šajā koncertā bija: igauņu pianists Andrejs Baumans (Andrei Baumann), lietuviešu pianiste Rasa Vitkauskaite, lietuviešu saksofonists Vitalijus Lisovskis un pieci latviešu mūziķi – vijolnieces Una Tone un Simona Tālberga, altvijolnieks Artūrs Jansons, čellists Juris Ķeniņš un flautiste Ilona Kudiņa. Koncerta programma bija

Pieci latviešu mūziķi (no kreisās puses) vijolnieces Una Tone un Simona Tālberga, flautiste Ilona Kudiņa, čellists Juris Ķeniņš un altvijolnieks Artūrs Jansons atskaņo Tālivalža Ķeniņa „Saulīt’ vēlu vakarā“. Foto labā pusē: Ilona Kudiņa prezentē CD „Amber Flute Quartet“.

Latviskie svētki Folkloras ievirzes un referāti 3x3 saietā Adelaidē 2010. g. janv. Pirmo folkloras ievirzes stundu vadīja Aija Rozentāla. Viņa mācīja Jāņu dziesmas, ar dažādām neparastām melodijām. Bija liela izdziedāšanās. Pa starpu Aija stāstīja, ka esot visādas folkloras vākšanas ekspedīcijas. Folkloras un etnogrāfiskas liecības jau vācot no veciem laikiem. Sen ievērots, ka vērtības mainās, un gribēts tās pierakstīt. Senākie apraksti ir no 15. gadsimta. Domas ir īsas un kodolīgas, melodijas senas. Jo senāka, jo vienkāršāka melodija. Aija brauc uz laukiem vākt dziesmas un mūziku. Pati viņa nav dzīvojusi laukos, un nav dzīvās tradīcijas mantiniece. Aija saka, ka esot jābrauc „tantēs“. Jo tantes visvairāk zina. Tantes ir vienkārši svētas! Es viņas mīlu! Teicējas dziesmām parasti ir sievietes. Tās ir dzīvās tradīcijas mantinieces. Laukos ir lauku dzīves ritms. Tradicionāls. Nemainās tā, kā pilsētā. Parasti iepriekš izpēta, kur ir vērts braukt, kur laba teicēja vai dziedātāja.

Bet tā ir laimes spēle! Ir vēl vietas, kur tradīcijas ir labāk saglabājušās. Ir arī vietas, kur vairs nav dzīvās tradīcijas mantinieku. Kas vāc? Atsevišķi cilvēki, Latvijas mūzikas ekspedīcijas, Latvijas radio un visādi folkloristi. Katrs var vākt, bet vajag arī sakārtot un piefiksēt. Dziesmas ir jāieraksta. Ir bēdīgi, ja tās paliek kāda pētnieka arhīvā, un cits pie tām netiek klāt. Tad pašam jāiet vākt, bet tradīcijas mainās un noplacinās. Labi būtu, ja varētu arī tikt klāt pie vecākiem ierakstiem.

Latviskie svētki

Iveta Medene referātu par latviskiem svētkiem sāka ar jautājumu – Vai zināt, kas ir veļu laiks? Kāds atbildēja, ka tas esot laiks, kad mazgājot veļu!! Bet par veļiem vēlāk. Vispirms par svētkiem. Un svētki nav godi. Godi ir kristības, laulības, bēres. Svētki ir Turpinājums 9. lpp.

Published by Sterling Star Pty Ltd ABN 54053671855 Redakcija / Editorial Office: Sterling Star PO Box 6219 SOUTH YARRA, VIC 3141 AUSTRALIA Tel/fakss: (03) 98273753 [email protected] [email protected] www.laikraksts.com Editor: Dr. Gunars Nagels Associate Editor: Ilze Nagela Abonēšanas cena izdrukātam laikrakstam: $35 par 10 numuriem (vai $70 par 20 numuriem) ar piegādi Austrālijā. Čekus rakstīt uz „Sterling Star Pty Ltd“ vārda. Sludinājumu cena: $5 par 1 cm telpu vienā slejā vienā numurā. Content and design: © Sterling Star and individual authors 2010. All rights reserved. Tīmeklī/Online ISSN 1837-6991 Abonētājiem/Print ISSN 1837-6983 Ar autora vārdu vai iniciāļiem parakstītos rakstos izteiktās domas ne katrā gadījumā atbilst redakcijas viedoklim, un redakcija par tām neuzņemas atbildību. Redakcija patur tiesības manuskriptus un fotogrāfijas rediģēt. Laikraksts honorārus nemaksā.

Sveicināti, lasītāji! Esam jau klāt ar laikraksta jauno numuru! Mūsu rakstu krājumi ir tik lieli, ka nespējam citā veidā tos dabūt pie jums, kā izdot avīzes numurus ar mazāku laika atstarpi. Bet šis ir tikai atsevišķs gadījums – patlaban neplānojam regulāri izdot avīzi divreiz nedēļā. Lielākās ziņas vēl arvien ir Polijas traģēdija, kā arī Tautas partijas nevēlēšanās strādāt (kā teica Valsts prezidents), izraisot nestabilitāti valdībā. Drīz redzēsim, kas būs jaunie ministri, kuri atvietos Tautas partijas ministrus. Tikai kultūras ministrs Ints Dālderis palika savā vietā, izstājoties no Tautas partijas. Krievijas gaisa satiksmes kontrolieris Pāvels Plusnins bija pēdējais, kurš runāja ar Polijas prezidenta lidmašīnas apkalpi. Viņš teicis, ka bija grūti saprasties ar lidmašīnas apkalpi, jo viņi slikti runāja krieviski. Bet, kā zināms, aviācijas sarunu valoda ir angļu valoda, un Plusninam bija jārunā ar visiem pilotiem, arī krievu pilotiem, angļu valodā. Tas ir tāpēc, lai visi lidotāji varētu saprast, kas notiek gaisa telpā. Ja viņš runājis ar apkalpi krieviski, tad tas ir līdzvērtīgi runāšanai skaņās, vai kādā pilotiem pilnīgi svešā valodā. GN

Polijas traģēdija Atsaucoties oficiālajam ielūgumam, Valsts prezidents Valdis Zatlers un Lilita Zatleres kundze svētdien, 18. aprīlī, piedalīsies Polijas prezidenta Leha Kačiņska un viņa dzīvesbiedres Marijas Kačiņskas bērēs Krakovā. Sestdien pēc traģiskās Polijas prezidenta lidmašīnas aviokatastrofas Valsts prezidents Valdis Zatlers nosūtīja līdzjūtības vēstuli Polijas Sejma maršalam Broņislavam Komorovskim, savukārt pirmdien pie Polijas vēstniecības aizdedzināja svecīti un parakstījās līdzjūtību grāmatā, atzīmējot, ka viņš un viņa ģimene, kā arī visa Latvijas tauta ar sērās noliektām galvām stāv līdzās poļiem un bojāgājušo tuviniekiem tik negaidītās sāpēs un ciešanās, piederīgos un valsts augstākās amatpersonas pēkšņi traģiskā nāvē zaudējot. ∎

SLT izrāde Nāciet uz Teātra festivālu! Sidnejas Latviešu teātris uzvedīs Šekspīra lugu 12. nakts. Pirmizrāde būs Sidnejas Latviešu namā svētdien, 18. aprīlī plkst. 13.00 un otrā izrāde notiks Austrālijas latviešu 50. Teātra festivāla ietvaros, sestdien 24. aprīlī plkst 18.00. ∎


3. lpp

Liela jubileja Norai Vairogai – 90 11. aprīlī Latviešu ciemā, Melburnā savu 90. dzimšanas dienu radu un draugu pulkā svinēja Nora Vairoga. Ir dzīvē dažādas jubilejas, bet svinēt 90 gadu jubileju ir retums kā jubilāram, tā viesiem. Tāpēc pienākas un ir interese atskatīties uz kāda cilvēka mūžu, kas ir ildzis turpat gadu simteni, ilgāk kā pastāvējusi daža valsts. Šādu atskatu Noras dzīvē ir sakopojis viņas dzīves biedrs Ansis. Nora Misiņa pirmo reizi balsi izvingrināja 1920. gada 11. aprīlī Rīgas pilsētas 1. slimnīcā, kas vēl šodien atrodas blakus jaunajam Dailes teātrim. Diemžēl tēvs savu jaundzimušo meitiņu vairs nesagaidīja, jo mira agrāk tai pašā gadā. No piedzimšanas vietas līdz mājām nebija tālu, jo vecākiem toreiz piederēja māja Rēveles ielā (kas ir tā pati tagadējā Tallinas iela). Mātei, atraitnei, dzīve nebija viegla – sarežģītu apstākļu dēļ Rēveles ielas nams bija jāzaudē, un māte ar meitu turpmāk dzīvoja mazos īrētos dzīvoklīšos. Ja vēlaties noskaidrot vai Nora ir kristīts cilvēks, tad jums jāsameklē viņas vārds Jaunās Ģertrūdes baznīcas grāmatās un – vai viņa ir iesvētīta? – tad jāiet uz Svētā Jāņa baznīcu. Skolas gaitas sākās 24. Rīgas pilsētas pamatskolā un turpinājās 3. Rīgas pilsētas meiteņu ģimnāzijā. Skolu brīvdienas vasarā, kā jau daudziem Rīgas čaļiem un fidām, tika pavadītas laukos pie radiem, un, ja jūs brīnāties, kāpēc Nora vienmēr tik brūna, tad vainīga tur esot māte, kura dažas vasaras īrēja peldvietas Ķīšezerā, kur meitai iepatikās sauļoties. Un te es citēšu Anša vārdus: „Sauļoties viņa turpina līdz savai deviņdesmitajai dzimšanas dienai“. Pēc ģimnāzijas beigšanas apstākļi prasīja iet darbā – sākumā tikai ar

Nora Vairoga.

FOTO Gunārs Nāgels

Redakcijā


rokām, VEF (Valsts Elektrotehniskās Fabrikas) radioaparātu salikšanas nodaļā, bet vēlāk jau izmantojot kaut ko no iegūtās izglītības – rēķinvede Centrāltirgus delikatešu veikalā, kasiere Studentu virtuvē, ierēdne arodbiedrības bibliotēkā, rēķinvede Lido restorānu ķēdē Jūrmalā. 1944. gads, kā daudziem no mums, bija lielu pārmaiņu gads. Noras māte, kas jau kādu laiku sirga ar vēzi, nomira janvārī, un 8. oktobrī ar pēdējo kuģi no Rīgas Nora izbrauca uz Vāciju. Noplukušajā kara un pēckara Vācijā izdevās dabūt darbu Latviešu palīdzības biedrībā Berlīnē, kura vēlāk, pēc izbumbošanas pārceļas uz daudz drošāko, klusāko provinciālo Detmoldu, kura, kā jums visiem zināms, atrodas Vācijas ziemeļu puses vidienē kādus 100 km no Hanoveras. 1947. gadā Anglija, kas karā zaudējusi daudz darbaspējīgu cilvēku, savā humanitārā labestībā, izlēma uzņemt bēgļus no Vācijas, bet tikai veselīgus Turpinājums 14. lpp.


4. lpp


Cepures stāsts ādas vārdu (skin name) – Bardžarijs (Barjarri). Šis vārds ir tikai puse no pilnās iedzimto identitātes. Otrā puse ir Mauandi – viņa personīgais vārds vai zemju vārds (bush name). Tāpat kā arī mēs lietojam kristīto vārdu saziņā ar tuviniekiem, bet un ar svešiem lietojam uzvārdu. Ar to Mārtiņš tika ievadīts aborigēnu cilšu dzīvēs, kas viņam deva iespēju veidot dziļāku saprašanu par tās likteni. Galvenā doma šai skolā bija teiciens par dzīvi un zemi: „Mēs mācam, ja uzskatam zemi, tad tā uzskatīs mūs“. 2009. gada jūnijā Mārtiņš ar cepuri aizceļoja uz Pipaljatdžaraanangu (Pipalyatjara Anangu Community) skolu. Skola atrodas 1 685 km vai 16 stundu braucienā ar mašīnu no Adelaides. Pipaljatdžara pilsētiņā ir ar apmēram 200 iedzīvotāji; tā atrodas 15 km no Rietumaustrālijas robežas un 20 km no Ziemeļu teritorijas robežas; tā ir Austrālijas centrā un tuksneša vidū. Tuvākās lielākās pilsētas ir 7½ stundas braucienā ziemeļaustrumu virzienā uz Alisspringsu (Alice Springs) vai pa ceļam 4 stundas uz pazīstamo Uluru, vai 8 stundas brauciens uz dienvidaustrumiem uz opālu raktuves pilsētu Kūberpīdiju (Coober Pedy). Kaut Mārtiņš tiek algots kā skolotājs Dienvidaustrālijas izglītības sistēmā, dzīves ritms notiek pēc Ziemeļu teritorijas pulksteņa laika. Tas ir tamdēļ, ka šī skola atrodas anangu tautas zemēs, un tās plūst pāri 3 pavalstu robežām, kur Alisspringsa ir galvenā pilsēta. Ceļš uz šīm skolām iesākās, kad Mārtiņš jau bija 8 gadus mācījis TESOL (Mācot angļu valodu kā otro valodu – Teaching English as a Second Language) imigrantiem un studentiem. Kaut viņam jau bija praktiskā pieredze un maģistra grāds pedagoģijā, Mārtiņam nebija praktiskā darba papīrs, un kopš 2005. gada tas

Mārtiņš Reinfelds ar saviem skolniekiem.

FOTO Mārtiņš Reinfelds

Mārtiņš ir dzimis Amerikā, uzaudzis Šveicē un Vulongongā, studējis Kanādā un dažus gadus arī dzīvojis Adelaidē. Pērnā gada nogalē viņš piedalījās Austrālijas Jaunatnes dienās Adelaidē, Jauniešu koncertā dziedot savas iemīļotās dziesmas ģitāras pavadījumā. Pēdējos gados viņš ir dziedājis folkloras ansamblī Bārdas Tiesa, jauktā korī Dziesmu Laiva un dejojis tautas deju ansamblī Auseklītis. 2008. gadā Mārtiņš piedalījās Latvijas Dziesmu un Deju svētkos Rīgā. Viņš ir piedalījies arī 1990. gada Dziesmu svētkos Latvijā un dažādos pasākumos Amerikā un Kanādā. Janvārī Mārtiņš bija redzams, vadot 3x3 pārgājienu ievirzi. Tur viņa mērķis bija iepazīstināt dalībniekus ar dažādu Austrālijas augu tradicionālo nozīmi un lietošanu. Kursanti baudīja Loftija Parku (Lofty Park) un Adelaides Botānisko dārzu, kur uzzināja, ka Austrālijas mežos ir tiešām daudz ēdamā. Visur, kur Mārtiņš gāja vai ceļoja, galvā pret karsto vasaras sauli viņš valkāja cepuri, kas bija apsieta ar biezu virvi, savītu no iedzimto – melnās, dzeltenās un sarkanās – aborigēnu krāsām. Šo cepures vijumu Mārtiņš saņēma, strādājot 2002. gadā kā skolotājs Rietumaustrālijas Kimberlijas (Kimberley) rajona Džarlmadangaburu (Jarlmadangah Burru) ciematā, kas atrodas dienvidaustrumos no Darbijas (Derby). Darbs bija Njikinamangalaa (Nyikina Mangala Community) skolā. Šeit satikās upes – Njikina (Nyikina) un tuksneša – mangala tautas, katra ar savu valodu. Cepures vijumu Mārtiņam uzdāvināja ciemata audžuvecāki. Kopā ar to Mārtiņam piešķīra njikina un mangala tautu cilts vārdu vai

Mārtiņš Reinfelds 3x3 Adelaidē 2010.

FOTO Gunārs Nāgels

Mārtiņa Reinfelda pieredze aborigēnu tautās.

ir obligāts. Līdz tam Mārtiņš strādāja līgumdarbus, un tas bija tikai galvenajās lielpilsētās. Mārtiņš nodomāja dzīvi mainīt, lai būtu patstāvīgs darbs un drošība, un pēc gada studijām sekmīgi saņēma jauno kvalifikāciju. Pirmais darbs bija 2008. gadā Marijbridžas (Murray Bridge) vidusskolā 60 km no Adelaides, kur pielietoja savas valodas zināšanas, mācot angļu un vācu valodas. Izpildot izglītības papīrus darba pieprasījumā, Mārtiņš pievilka ķeksīti pie kvadrātiņa, kas norādīja, ka ir ar mieru strādāt iekšzemes rajonos (angl: work on the land). Knapi bija papīri izpildīti, kad Mārtiņš saņēma personīgu aicinājumu pievienoties Anangu skolas sistēmā, Pipaljatdžara skolā, un kā vilinājumu viņam piedāvāja dzīvojamo māju par velti. Vairums skolotāju labprāt uz tik tālām, izolētām, grūti mācamām vietām brīvprātīgi nevēlās izmēģināt savu roku. Tā, atkal ar cepuri galvā, Mārtiņš devās uz tālākām jaunajām mājām. Pirmais iespaids bija dažāds un sarežģīts. Ar vienu aci viņš redzēja nolaidību un varmācību – ārdīšanos, bļaušanu un fizisko naidu, vēl nerunājot par vecām sarūsējušām mašīnas čupiņām. Bet, tā kā daba viņam ir ļoti tuva, ar otro aci viņš redzēja skaisto apkārtni, sastādītos kokus, krūmus un akācijas, kā arī kalnu grēdas. Pipaljatdžara atrodas 600 metrus virs jūras līmeņa, un tuvākās kalnu grēdas sniedzās līdz 1 400 metriem, bet tuksneša ielejās var atrast ciedra un eikaliptu kokus un skaistus mežus. Skolā ir apmēram 45 skolnieku, kuri ir no bērnu dārza vecuma līdz vidusskolas skolnieka vecumam. Mārtiņam jābūt vispusīgam, mācot arī cepšanu, šūšanu, zinātni, veselības mācību, mūziku un sportu. 12. klases saraksts stāv tukšs, un skolēnu skaits mainās katru dienu. Mērķis ir iemāTurpinājums 14. lpp.



5. lpp

Cikls „Latvieši Pasaulē“ Izstāde „Pēc zemes, taisnības un gaismas“ 2010. gada 15. aprīlī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā tika atklāta vērienīga izstāde Pēc zemes, taisnības un gaismas cikla Latvieši Pasaulē ietvaros. Tā tapusi Latvijas Nacionālās bibliotēkas sadarbībā ar Latvijas Nacionālo Vēstures muzeju, Latvijas Valsts vēstures arhīvu, Brazīlijas latviešu draugu biedrību, topošo muzeju un pētniecības centru Latvieši pasaulē. Šonedēļ Latvieši pasaulē – muzejs un pētniecības centrs savā krājumā saņēma unikālu priekšmetu – Linkolnas latviešu kolonijas Viskonsīnā Mārtiņa Lutera draudzes baznīcas stūrakmeni. Pirmās latviešu luterāņu baznīcas Amerikā būvi organizēja un finansēja paši latvieši, un tā tika iesvētīta 1906. gada 29. jūlijā. Tagad šīs baznīcas stūrakmens ir Latvijā un būs apskatāms izstādē Pēc zemes, taisnības un gaismas. Tāpat izstādes ekspozīcijā skatāmi materiāli par latviešu izceļošanu

uz Brazīliju 19. gs. beigās, uz Krieviju 19. gs. otrajā pusē un 20. gs. sākumā, kā arī tā saucamo veclatviešu ierašanos ASV 19. gs. nogalē. Šajā laikā bija diezgan daudz jauno censoņu, kuri devās iegūt izglītību Tērbatas, Maskavas, Pēterburgas augstskolās un profesionālajās skolās Pleskavā. Lielākajos studentu centros veidojās studentu korporācijas, latviešu dzīves vietās dibinājās dažādas biedrības. Vēlme saglabāt nacionālo identitāti mītnes zemēs un izglītot tautiešus dzimtenē sekmēja periodikas un grāmatu izdošanu aiz Latvijas robežām. Ekspozīcija ar savu materiālu klāstu, dokumentiem, fotogrāfijām, dažādiem izdevumiem skaidro izceļošanas cēloņus, cenšas rast atbildi, vai izceļotāji, cenšoties izrauties no nabadzības, vēlmē pēc taisnības, ko varētu dot gara brīvība, sasniedza ko vēlējās, stāsta, kā latvieši iedzīvojās svešās zemēs un centās saglabāt latviskumu, kā centās

kalpot Latvijai, kā viņu rīcība tika vērtēta dzimtenē. Tekstu un komentāru autori – vēsturnieki Toms Ķikuts un Brigita Tamuža, grāmatniecības speciālisti Lilija Limane un Viesturs Zanders. Izstāde LNB būs skatāma līdz 5. jūnijam. To atbalsta VKKF un SIA AL MILE. Informāciju sagatavoja: Baiba Prikule Laikrakstam „Latvietis“

Ārzemju latviešu muzejs „Latvieši pasaulē” Darbības pārskats un aicinājums iesaistīties muzeja īstenošanā 2007. g. rudenī grupiņa entuziastu no ASV, Kanādas un Latvijas nodibināja biedrību Latvieši pasaulē – muzejs un pētniecības centrs (LaPa) ar mērķi izveidot muzeju un pētniecības centru Latvijā, kas būvētu tiltus starp Latvijas un ārzemju latviešiem un kur tiktu saglabāta, pētīta, izskaidrota un parādīta latviešu izceļošanu vēsture, ārzemju latviešu dzīve, identitātes uzturēšana, saite ar Latviju, mijiedarbe ar mītņu zemi un devums pasaulei un Latvijai pēdējos 200 gados. Otrs ilgtermiņa mērķis ir pievienot šo vēsturi un pieredzi visas Latvijas vēsturei, uzsverot to, ka visi latvieši pasaulē ir daļa no latviešu tautas. Viens no tuvākā laika mērķiem ir savākt trimdas materiālus pirms tie aiziet zudumā un darīt tos pieejamus jaunākām paaudzēm Latvijā un ārzemēs. Pateicoties biedru un dažādu fondu un organizāciju finansiālam atbalstam un valdes locekļu un muzeja darbinieku intensīvam darbam esam aizvadījuši ļoti aktīvu un sekmīgu 2009. gadu. Priecājamies, ka vienā gadā esam izauguši no organizācijas ar lieliem sapņiem un plāniem uz to, ka mums ir darbinieki un birojs, veidojas vērtīgs krājums un vairākas izstādes, kas parādīs Latvijas latviešiem, nākamām paaudzēm, un mums pašiem ko LaPaMPC muzejs varēs sniegt apmeklētājiem un pētniekiem. 2009. gads sākās ar paziņojumu, ka esam saņēmuši vērā ņemamu atbalstu kapacitātes stiprināšanai no Norvēģijas Fondiem, Latvijas Sabiedrības

Integrācijas Fonda izkārtojumā un pārziņā. Vēlāk saņēmām arī mazākas summas no Latviešu Fonda, no VKKF (Valsts Kulturkapitāla Fonda), PBLA, Sirakūzu latviešu ev.-lut. apvienotās Kristus draudzes un no Latvijas valsts, līdzfinansējumam Baškīrijas latviešu Dziesmu Svētkiem, kā arī no ALAs valdes muzeja atbalsta kopas izveidošanai ASV. Sirsnīgs paldies devējiem! Ar šīm sēklas naudām un biedru/ atbalstītāju maksām pieņēmām darbā divus profesionālus, zinīgus un darbīgus biroja darbiniekus, kuratori Mariannu Auliciemu un vēsturnieku Juri Zalānu, atvērām biroju ar mazu blakus noliktavu Kaļķu Ielā 7, nopirkām nepieciešamo sākuma inventāru un sākām nopietnu muzeja krājuma vākšanu un veidošanu. Jūlija sākumā noturējām divu dienu garu plānošanas semināru Norvēģijas Emigrantu muzeja direktora Knuta Djupedāla vadībā ar Pētera Dajevska un citu vērtīgu lektoru un dalībnieku līdzdalību. Izplatījām informāciju par muzeju ar brošūrām latviešu, angļu un krievu/ latviešu valodās, priekšlasījumiem ELJA50 un ALAs sanāksmēs, mini izstādēm un prezentācijām Senču un 3x3 nometnēs Katskiļos, un ar rakstiem un preses relīzēm gan Latvijas, gan ārzemju latviešu presē. Septembra beigās pulcējāmies uz otro gadskārtējo kopsapulci Rīgā, kur mēs ievēlējām divas jaunas valdes locekles, – Dainu Grosu un Ievu Vītolu. Blakus abām jaunām valdes loceklēm

Vācijas nometnē gatavotas stelles ar kuru audējas „apauda“ Austrālijas latviešus. LaPa valdē sastāv priekšsēde Maija Hinkle, kasieris Ints Dzelzgalvis, Ināra Reine, Marianna Auliciema, Vita Ozoliņa un Juris Zalāns. Sapulci vadīja Uldis Grava un protokolēja Maija Krūmiņa. Esam gandarīti, ka oktobrī tikām uzņemti Eiropas Migrāciju institūTurpinājums 13. lpp.

6. lpp



No Spānijas līdz Horvātijai Kristapa Zariņa ceļojuma piezīmes 2009. gada vasarā Kad iesāku brīvprātīgās pensiju gaitas sasniedzot manu 60. gadu, ar Suzzanu nolēmām katru gadu atzīmēt laulības jubilejas kādā līdz šim neapciemotā vietā. Pagājušā gadā mēs jubileju pavadījām Kvīnslandes tālos ziemeļos, bet plānojot šīgada sirojumu – mūsu 25 gadu laulības sasniegšanu, izšķīrāmies par tālāku ceļojumu – Dienvideiropu. Un tā arī sanāca, ka 18. jūnija agrā rītā Suzzanas māsa Džūdija pusmiegā piebrauca pie mūsmājām, lai aizvestu uz Robinas staciju, kur iekāpjot vilcienā, sākās mūsu trīs mēnešu ilgais ceļojums ap Dienvideiropu: Spānija – Portugāle – Itālija – Horvātija. Francija jau agrāk apceļota. Naktsmāju iepriekš plānošana bija minimāla. No 19. – 25. jūnijam pieteikts Majorkā, no 7. – 11. jūlijam Lūž ciematā, Portugālē, no 21. – 24. jūlijam pie Gvardijas ezera Itālijā. Auto noīrēts Barselonā no 25. jūnija līdz 27. jūlijam. Darbības plāns arī minimāls. Valencijā jābauda slavenais pajela, Seviljā apgriezt matus un kaut kur Spānijā noskatīties buļļu cīņas (daži to nosauc buļļu slepkavību!), apciemot draugus Lūž un Gvardijā un satikties ar meitu Ēriku kaut kur Horvātijā. Pirmais posms visgrūtākais. Jāpārdzīvo lidojums no Brisbanes līdz Majorkai – bez pārtraukuma. Tas ilga ap 50 stundas, ieskaitot nīkšanu Honkongas, Amsterdamas un Barselonas lidostās. Bijām iepotējuši vitamīnu B12 pirms lidojuma, un tas noteikti palīdzēja modrības atgūšanai, kad beidzot izkāpām Palmas lidostā, Majorkā. Bija liels prieks mums abiem, jo reizē ar mums arī ieradās mūsu somas! Iebraucējus muitnieks vēl pusmiegā pēc viņa siestas, laiž mūs cauri kontrolei bez skatīšanas, un dodamies sameklēt taksi. Ar sarunu vārdnīcu rokā, uzrunāju taksīša šoferi ar olā, ābla englēz? Šis rausta plecus. Turpinu keisarā elītez. Šis sašaurina acis. Suzanna izņem no rokas somas viesnīcas pa epastu nosūtīto informāciju. Šis uzreiz atver acis līdz pat matiem un ar sirsnīgu smaidu parāda visus savus zobus, žēlīgi noskatās uz mani, iesēdina Sū taksī, godīgi iekrāmē koferus bagāžniekā un aicina mani kāpt taksī. Lētz go! viņš pasaka, bet pirms braukšanas viņš pārmet krustu. Pēc piecām minūtēm es arī pārmetu krustu. Suzannai acis cieši aizvērtas. Šoferim Džek Brebuma zibensātruma kāre, brauc kā priesteris ar eņģeli uz pleca. Kad nonākam uz lielceļa, kur atļauts braukt 120 km stundā, viņš ar vienu roku pie stūres zibenīgi garām citām mašīnām pārsniedz 140!!

Ar Dievu palīdzību piebraucam viesnīcai, un somas jau izceltas, pirms varu atvilkt elpu un izteikt mūčos grācījas. Iedodu šoferim labu pārmaksu par to, ka ieradāmies vienā gabalā. Viņš atkal parāda savus zobus un, atstājot tikai benzīna tvaikus, pazūd pievākt nākošo pasažieri. Sēdot šeit Lūž ciemā Portugālē, atskatoties uz Buru laiva Vidusjūrā. mūsu ierašanos Majorkā, varbūt taksīša brauciens, bet atspoguļo seno vēsturi šajā civilizācinevis B12 pote bija mūsu modrības at- jas šūpuļa rajonā. Kultūras slāņu pētīgūšanas zāles. Tomēr B12 daudz dro- jumos atrasts senseno vietējo dzīvesšāka izvēle. veids, un restaurētās celtnes pierāda Mūsu viesnīca atrodas tieši Vi- romiešu, moru un žīdu ietekmi. dusjūras krastmalā un no pagalma var Salas rietumu daļa ļoti klinšaina, droši lekt jūrā. Starp mūsu un kaimiņu un ar automašīnu gandrīz pat bīstami viesnīcu mirdz mazs līcītis ar smilšai- braukt. Tādas kā Staburaga klintis nu pludmali. Ūdens rāms, jo šeit pai- stiepjas augšup ceļa labajā pusē, skasums un bēgums nav manāms. Jūra toties pa mūsu dejas ceļu, bet kreisajā silta un sālīta. Šeit es varu forši uz pusē nogāze krīt 300 metrus tieši jūrā. muguras atlaisties ūdenī tā, ka kājas Šoferim grūti tvert dramatiskos skanegrimst nemaz. Mājas tas man nekad tus, jo jākoncentrējas vadot mašīnu. neizdodas. Vietējie izrunā šo ciemu Laimīga kārtā bieži atrodas pieturviekā Īejta, ne Eliti, kā biju sacījis taksīša tas. Ceļš savieno dažus mazus ciemašoferim – un pareizi arī tā, jo šeit jūta- tiņus un divus lielākus centrus. Visur mies kā debesīs, ne kā ellītē. tīrs un spožs un nedaudz tūristu. PaIzstaigājam ciemu pa šaurām, tīkamā, bez steigas gaisotne manāma, bruģētām vienvirziena ieliņām, kur sēžot pie galdiņa un raugoties vietējo automašīnas sacenšas ar kājniekiem. darbību un dzīves ritmu. Sangrija arī Jāuzmanās gan. Ciemā arī divas pub- palīdz ērtībai. Šeit neviena celtne nav liskas pludmales, kur nedēļu nogalēs augstāka par baznīcas zvana torni. grūti atrast brīvu vietu. Labi, ka mūsu Salas ziemeļos atkal tūristu burviesnīcai privāta pludmale. Tieši mūsu zma. Skaļi dzird angļu un vācu valokāzu jubilejas vakarā (23. jūnijā) vietē- das. Augstceltnēs piedāvā modernas jie svin fiesta de san Juan (Jāņi??), lai naktsmājas un daudzās vietās manāievadītu vasaru. Sēžot restorānā, mēs mas jaunbūves, mūriem apsētas tā kā redzam publisko pludmali, kur sanā- pie mums Zelta Piekrastē. Pludmalēs kuši ļaudis festivāla atmosfērā. Visiem var atsevišķi noīrēt pastāvīgus sauleslīdz krēsli, galdi, ēdiens, dzēriens un sargus, galdiņus, krēsliņus un dīvānus: svecītes. Sveču gaismas līgojas tumsā, 3€ par katru, ja var atrast kādu brīvu. mūzika un dziesmas atskan no plud- Šeit tūristi daudz –plecs pie pleca. males. Tas atgādināja reizes, kad mēs Austrumos izstaigājam tūristiem bijām svinējuši mūsu jubilejas Jāņos atvērtās alas, kurās redzamas interepie tēva mājām Dunajos Engadinē. santas apgaismotas kalcifikācijas un Majorka ir neliela sala un varētu pat ūdens spēli ar figūrām laivā dzieto apbraukāt automašīnā vienā dienā. dot operas duetu. Parādās arī Džulsa Mēs atliekam trīs dienas. Galvaspil- Verna ģimetne, kas pastāsta par viņu sēta Palma atrodas dienvidu daļā, un dzīves darbiem un zinātniskajiem nātā kā pie viesnīcas autobusu pietura, kotnes pareģojumiem!? Gan jau viņam tad vienu dienu automašīna nebūs va- bija kāds sakars ar šīm alām! jadzīga. Palmas centrā liela katedrāle, Majorkā pavadītais laiks bija ļoti un tas ir kā medus pods tūristiem. Mēs patīkams, un deva iespēju atgūt braukārpusē uzņēmām dažas fotogrāfijas, šanas praksi pa ceļa labo pusi. Bet nu bet nepievienojāmies tūristu rindām. atpakaļ uz Spānijas vidieni un ValenIzstaigājām Palmas vecpilsētu un ar ses paellu. sarkano divstāvu tūristu autobusu bez Siekalas jau sāk tecēt!! jumta apbraucam vairākas interesanTurpmāk vēl tas vietas. Majorka un sevišķi Palma,



7. lpp

Sveiks, tautas Vadon, sveiks saulainais maijs! Ko Deijs saka par Baltijas valstīm un Latviju?

Pirmais turpinājums Ulda Siliņa stāstam par interesantu cilvēku – Donaldu Deiju (Donald Day). Sākums LL Nr. 84. „Viena no atrakci- jahtu piederējis baltvāciešiem un skan- PSR valdības locekļi un cilvēki atbildīgos posteņos nāca no avīzes redakjām, dzīvojot Baltijas dināviem. cijas – iekšlietu ministrs Vilis Lācis, valstīs, ir tās izmēri. izglītības komisārs Jūlijs Lācis, minisSalīdzinājumam varētu Ko viņš vēl saka par tru prezidents Augusts Kirhenšteins, minēt Čikāgu un kādu latviešiem? Mūsu tautai esot daudz apbrīnoja- žurnālists Blaus, bet kad Emīliju Benmazpilsētu. Es esmu personīgi pazinis prezi- mu īpašību, kā jau ziemeļnieki – ļoti jāmiņu apcietināja un izsūtīja, neviens dentus un ministrus, dažādu politisko tīrīgi; lauksaimnieki cenšoties vismaz no bijušajiem darbiniekiem nemēģināpartiju vadītājus, vadošos garīdznie- vienam bērnam dot universitātes izglī- ja viņu glābt.“ Donalds raksta, ka Jaukus, kas arī maisījās iekšā politikā, tību; gandrīz ikviens runājot vismaz nākajām Ziņām, salīdzinot cirkulāciju uzņēmējus un rūpniekus. Ar makšķeri divas valodas; darba rūķi; analfabētu ar iedzīvotāju skaitu, piederējusi pirmā rokā es esmu apstaigājis malu malas, praktiski nav. Latvijas, Igaunijas, Lie- vieta pasaulē. Maksātas lielas algas un dzīvojis pie fermeriem un ar viņiem tuvas un Somijas uzplaukums 20 gadu honorāri. Avīze nav nodarbojusies ar runājis. Man ir tas gods bijis tikt ie- laikā ir bijis pārsteidzošs, bet krīzes politiku, angažējusi labākos rakstnielūgtam valsts rīkotās pieņemšanās un brīdī tikai Somija ir bijusi gatava cīnī- kus un dzejniekus. Kā korespondenti piepelnījušies arī latviešu diplomāti festivālos. Man ir bijuši draugi visos ties par savu brīvību. Un nu negatīvie aspekti. Vadošais ārzemēs. Un tā, reizē ar avīzes popuiedzīvotāju slāņos. Es iedrošinos sacīt, ka, ja man tur būtu nācies nomirt, man iedzīvotāju slānis, cēlies no zemniecī- laritāti tautā, augusi arī Benjāmiņu būtu bijušas pieklājīga apmēra bēres. bas tikai pirms divām, trim paaudzēm, turība. Deijs domā, ka tas bijis par ieDaudzos aspektos Latvija bija tā bijis par daudz nodarbināts ar savām meslu, kāpēc Emīlija pamesta vilkiem. visredzamākā no visām Baltijas val- iekšējām problēmām, lai saprastu, ka Es personīgi par to neesmu tik drošs. stīm, jo Latvijā varēja atrast tās pašas Pasaules kara radītais supernacionā*** problēmas, kas bija apsēdušas Eiro- lisms, lietots egoistisku mērķu saDejam patīk Kārlis Ulmanis. Viņš pu. No tām vislielākā bija minoritātes sniegšanai, ved Eiropu pretim katastrofai. „Šie cilvēki,“ Deijs raksta, „bija stāsta, ka Ulmanis Saeimas laikos praproblēma.“ Interesanta ir Deija saruna ar mazpiedzīvojuši administratori un vēl tis savās vēlēšanu kampaņās sev un K. Ulmani 1934. gadā. Viņš prasījis mazāk piedzīvojuši valsts pārvaldītā- savai partijai nodrošināt balsis, ņemot uz sanāksmēm līdzi pāris mūziķus un Vadonim, kā Latvija domā sev izau- ji.“ Deijs arī domā, ka latviešu men- humoristu. Viņa sanāksmēm nav trūdzināt lojālus pilsoņus, ja minoritātēm mācības nenotiek latviešu valodā, mi- talitāte neļauj viņiem sadarboties ar cis apmeklētāju. „Viņš bija labs runātājs, un viņa not, ka mātes valodā varētu būt tikai minoritātēm. „Savās sirdīs igauņi un atsevišķas stundas, kā tas pieņemts latvieši jūtas pārāki par krieviem, un morālās vērtības bija augstākas nekā amerikāņu skolās. Ulmanis atbildējis, tāpēc viņiem krievi patīk, bet nevēr- vidusmēra politiķim,“ raksta Deijs, ka Latvijai trūkst naudas, lai izveidotu tīgāki par vāciešiem, un tas ir iemesls minot arī, ka Ulmanim bijusi izdevība viņu nepatikai.“ tikt pie personīgas bagātības, bet viņš šādu modernu skolu tīklu. Deijs arī ir novērojis, ka caurmēra to nav izmantojis. Dejs pieminējis arī skolas cepures, Tad pārsteidz ziņa, ka Ulmanis kas katrai minoritātei bijušas savā krā- igaunis un latvietis ir daudz pārāks par sā, un, līdz ar to, tusiņi grupu starpā caurmēra krievu – labāks darbinieks, nav bijis no oriģinālajiem, t.s., maija bijusi parasta lieta, un ieteicis ieviest labāk izglītots, labāks organizators un puča plānotājiem. Vienu no tādiem visām skolām melnas cepures. Tā arī inteliģentāks, bet viņa izskaidrojums, viņš min Jāni Ķīseli, ko pirmo reizi sanoticis, bet tas, protams, kaušanos nav kāpēc latviešiem nepatīk vācieši, man ticis 1921. gadā kā vienkāršu policijas liekas pārāk vienkāršots. Šai nepatikai kārtībnieku Ugālē. Ķīselis organizējis pilnīgi apturējis. diplomātiem medības, un ar tādiem Man patīk, ko pirms 80 gadiem bija arī daudz citu iemeslu. Latvieši esot konfiscējuši baltvācu panākumiem, ka viņš paaugstināts par Deijs sacījis par politiķiem, kas vēl šoīpašumus, kad Vācija bijusi kara novā- iecirkņa priekšnieku Rīgā. dien ir kā naglai uz galvas: Te nu, neliterāri izsakoties, kaut „Visumā politiķi ir vieni no vise- jināta un nespējusi sevi aizstāvēt. Latgoistiskākajiem cilvēces eksemplā- vieši tos gribot paturēt un nemaksāt. kas neklapē. Kas tas par Jāni Ķīseli, riem. Vispirms viņiem jādomā par Igaunija esot vienīgā, kas vienojusies kas bijis policists Ugālē, paaugstināts par prefektu vienā no Rīgas iecirsavu karjeru; otrkārt, jārūpējas par ar Vāciju par kompensāciju. Interesanti, kā baltvācu baroni tika kņiem, mudinājis Ulmani pārņemt personīgi izraudzīto sekotāju interesēm; treškārt, jāievēro savas partijas Latvijā pie saviem īpašumiem? Vai ba- varu un 1941. gadā īsi pirms apcietiorganizācijas intereses; ceturtkārt – ronu zeme oriģināli nepiederēja lībie- nāšanas nošāvies? Deijs ar viņu esot bieži savtīgās elektorāta intereses. šu un latviešu ciltīm, kas viņiem tika bieži ticies un pirmā krievu okupācijas laikā mudinājis bēgt uz Zviedriju, pat Nācijas intereses paliek nožēlojamā atņemta ar krustu un zobenu? Lai gan Dejam esot daudz latviešu piedāvājis ceļa naudu. Ķīselis atteicies. piektā vietā.“ Vienīgā persona ar tādu uzvārdu, 1923. gadā Deijs griezies pie tā draugu, viņam esot jāsaka, ka latvielaika ārlietu ministra Z. Meierovica ar šiem kā nācijai piemītot kāda ārkārtīgi kas kaut cik atbilst grāmatas autora ierosinājumu rīkot Baltijas jūrā jahtu nepatīkama rakstura īpašība – nenovī- stāstam, ir Elgas Rodzes-Ķīseles vīra regati, kas sauktos Rīgas vārdā un tā dība, kas esot pretsvars daudzām jau- tēvs, Kalpaka bataljona leitnants, vēlāpopularizētu mūsu galvaspilsētas un kām rakstura īpašībām. Latvieši neap- kais iecirkņa prefekts Rīgā. Viņš neizLatvijas vārdu, pievilktu tūristus un skaužot kaimiņu tautas, bet viens otru, darīja pašnāvību, bet viņu apcietināja ārzemju kapitālu. Meierovics priekš- sevišķi, ja kāds spējīgs vīrietis vai sie- un nošāva. Gandrīz jāsaka kā Klauverlikumu apsveicis un lūdzis žurnālistu viete, pateicoties pašaizliedzīgam dar- tu Spodrim vienā no viņa lugām: ej nu izstrādāt detalizētu projektu, ko ie- bam un talantam, ir ticis pie turības. sazini, ko tu nezini! Vēl par K. Ulmani, ko Deijs atzīst sniegt kabinetam. Projekts izstrādāts, Laukos tas neesot bijis tik manāms. bet kabinets to noraidījis, jo daži mi- Un te Deijs min Emīliju Benjāmiņu un par gudru un praktisku cilvēku. Viņš nistri baidījušies, ka balvu varētu iegūt laikrakstu Jaunākās Ziņas. „Ir tiesa, ka daudzi jaunās Latvijas Turpinājums 8. lpp. kāds nelatvietis, jo tai laikā vairums


8. lpp

Sveiks, tautas Vadon! Turpinājums no 7. lpp

pēc maija puča iztaujājis Vadoni par Liepājas koncentrācijas nometni un pieminējis Polijas nežēlīgos lēģerus, kur maršals Pilsudskis iespundējis savus politiskos pretiniekus. Ulmanis teicis, ka tā ar politiskiem pretiniekiem nevajag apieties. „Viņš bija lepns uz to,“ raksta Deijs, „ka visi viņa politiskie cietumnieki aizturēšanas laikā pieņēmušies svarā. Baro viņu labi, viņš pieņemas svarā, kļūst slinks un apmierināts ar dzīvi. Tas ir, ko es mēģināju darīt ar saviem pretiniekiem. Kad man likās, ka viņam vajadzētu būt pietiekami resnam, es nosūtīju ziņu: ja aizturētais bez trokšņa atgriezīsies mājās, aizmirsīs partijas politiku un uzvedīsies, es garantēju viņam tāda paša lieluma pensiju, kāda bija viņa alga arestēšanas brīdī. Gandrīz visi piekrita.“ Apcietinātie baudījuši nometnē lielu brīvību un privilēģijas – labākie pavāri gatavojuši ēdienus četrām ēdienreizēm dienā, papildinātus ar dažādiem sezonas gardumiem. Deijs vēl min, ka Ulmaņa vadībā Latvija īsā laikā uzrādījusi lielu progresu un kļuvusi par veiksmīgu lauksaimniecības produktu eksportētāju Eiropā. Ulmanis esot slepeni apbrīnojis Vāciju un uzmanīgi sekojis turienes notikumiem, taču viņa pašmāju politika ir bijusi vienmēr orientēta par labu latviešiem, un nelatvieši no tā cietuši. 1934. gadā Deijs jautājis Ulmanim, kāpēc laikā, kad Eiropas nācijas nodarbojas ar bruņošanos, Latvija importē kravām un kravām lauksaimniecības mašīnas un mākslīgos mēslus? Viņš atbildējis, ka, izceļoties karam starp Krieviju un Vāciju, Latvija neko nevarēs darīt, lai saglabātu savu valstisko neatkarību. Pēc viņa domām, Latvijas vienīgā cerība turpinātai nacionālai eksistencei nākotnē ir radīt tik augstu standartu saimnieciskā un kulturālā dzīvē, lai tauta to nekad neaizmirstu, vienalga, kas notiek. Deijs atbildējis, ka kara gadījumā Latvijai būs jānostājas vienā vai otrā pusē, bet kurā? Krievijas vai Vācijas pusē? Ulmanis smiedamies atbildējis, ka bez šaubām Latvija izvēlēšoties uzvarētāju. Tai laikā viņš vēl ticējis, ka kara nebūs. Pēc Deija domām Ulmanis bijis latviešu nācijas izcilākais valstsvīrs, bet arī izcili cilvēki neesot bez savām vājībām un trūkumiem, un min, ka Vadonis ir bijis slikts cilvēku pazinējs. „Viņš atļāva ap sevi pulcēties lišķiem, no kuriem daudzi bija nekompetenti karjeristi,“ saka Deijs, un min, ka Latvijai nav bijusi skaidri formulēta ārpolitika. Un te nu viņam ir garš stāsts par Vilhelmu Munteru, kuram viņš instinktīvi neesot uzticējies jau no pirmās tikšanās. Ja kādam tas nav zināms vai aizmirsies, tad īss paskaidrojums būs vietā: Munters bija pusigaunis un pus-

baltvācietis, apdāvināts valodnieks un intrigants. Abas šīs īpašības viņam lieti derēja, lai uzkāptu pa karjeras kāpnēm līdz pašam ārlietu ministra postenim. Muntera biogrāfija lasās kā dēku romāns, un, vai viņš bija valsts nodevējs vai nē, par to, cik man zināms, galīga autoritatīva sprieduma vēl nav. Dejs stāsta, ka Muntera laulība ar kādu krievu tautības šķirteni ir bijusi latviešu sabiedrībai pilnīga mistērija. Viņas pirmais vīrs – boļševiks – visiem par izbrīnu, medus mēnesi pavadījis kopā ar jauno pāri. Bet vēl lielāku izbrīnu radījusi sievas rīcība, kad Munters devies ārzemju ceļojumos. Viņa dzīvojusi kopā ar savu pirmo vīru! Madame Muntere savu kuriozo dzīves veidu nav slēpusi un stāstījusi paziņām, ka pirmajam vīram vajagot kādu, kas vada viņa saimniecību. Savos braucienos pa Eiropu Munters sievu atstājis mājās, jo viņam likts saprast, ka madame Munters ārzemju valdību aprindās ir persona non grata. Rīgā abi Munteri bijuši bieži redzami kopā ar PSRS sūtniecības ļaudīm. Ulmanis bieži brīdināts, ka Munters ir boļševiku iespaidā, bet viņš nav uz brīdinājumiem klausījies, lai gan strikti atteicies ielaisties jebkādās darīšanās ar Muntera kundzi. Pēc Deija domām Munters ir bijis Ulmaņa tuvākais draugs. Savus atvaļinājumus viņi pavadījuši kopā Vecāķos, kur Deijam bijusi vasarnīca, un dzīvojuši nožēlojamā un vienīgā, Deija vārdiem runājot, „ceturtās klases hotelī,“ devušies garās pastaigās pa mežu un vairījušies no sabiedrības. 1940. gadā tūlīt pēc Latvijas okupācijas Deijam zvanījis Amerikas ministrs [te būs domāts sūtnis] Džons Vailijs (John C. Wiley) un teicis, ka viņš bijis Munteru viesis viņu vasarnīcā Siguldā. Viņš tikko atgriezies sūtniecībā, kad zvanījusi Munteru apteksne un stāstījusi, ka ieradušies divās mašīnās GPU aģenti, ar varu aizveduši („abducted“) sev līdzi Munteru, viņa sievu un abus bērnus. Pēc dažām nedēļām Muntera kundze ieradusies Rīgā, lai sapakotu mantas, kas aizvestas uz Maskavu. „Munters ir tagad ierēdnis Padomju ārlietu komisariātā Maskavā,“ raksta Deijs savā grāmatā. Tā nav. Vikepēdijā lasāms, ka 1940. gada 16. jūlijā Munters deportēts. Atrodoties izsūtījumā Voroņežā, strādā Svešvalodu skolotāju institūtā. Šajā laikā viņš uzraksta vairākus PSRS iekšlietu tautas komisāram Lavrentijam Berijam adresētus iesniegumus, kuros sniedz detalizētas ziņas par daudziem saviem laikabiedriem. 1941. gada 26. jūnijā Munteru apcietina, pārved uz Saratovu un 1942. gada septembrī uz Kirovas Ivanovas cietumu. 1952. gada 14. aprīlī čekas īpašā apspriede Munteru notiesā uz 25 gadiem ieslodzījumā „par aktīvu cīņu pret revolucionāro strādnieku kustību un naidīgu darbību pret

Piektdien, 2010. gada 16. aprīlī PSRS“. Sodu izcieš Maskavā, Butirku cietumā. 1954. gadā pirms termiņa atbrīvots bez tiesībām atgriezties Baltijā. 1958. gadā saņēmis atļauju atgriezties Latvijā. Tātad Deijs alojas, sakot, ka Munters strādājis 1942. gadā Maskavā. Viņš sēž cietumā Kirovā. Bet visa Muntera biogrāfija rāda, ka viņš ir bijis profesionāls izdzīvotājs (mans tulkojums no angļu survivor). Vēl pāris Deija kļūdaini atreferējumi. Viņš raksta, ka Munters atbalstījis britu mēģinājumu ielenkt Vāciju. Reiz viņš pēc audiences pie Hitlera nepareizi atreferējis ministru kabinetam Vācijas piedāvājumu noslēgt starp abām valstīm paktu, kas būtu varējis aiztaupīt Latvijai un Ziemeļaustrumeiropai neizsakāmas grūtības un ciešanas. Piedāvājums noraidīts. Man nebija ne jausmas par kādu paktu iet runa un tāpēc griezos pie sava drauga, vēstures doktora Induļa Ķēniņa pēc padoma. Indulis man raksta tā: „Jāpiezīmā, ka Munters nebija īpaši ieredzēts ne baltvācu aprindās, ne arī Vācijas galmā; viņš ticis dēvēts par renegātu, vācu interešu nodevēju, bez tam vācieši nespēja Munteram piedot laulības ar krievieti, uzskatot, ka tādējādi viņš nokļuvis krievu iespaidā. Tādēļ baltvācu pārstāvji, kā arī Vācijas ārpolitikas kūrētāji centās sazināties ar Ulmani, izmantojot aplinkus ceļus – atsevišķu baltvācu un to atbalstītāju sakarus ar Ulmanim pietuvinātām personām, kā, piemēram, ar Latvijas bankas direktoru Ādolfu Klīvi. Ādolfs Klīve (Latvijas neatkarības gadi. – Grāmatu Draugs, 1976. 420. – 424. lpp.) par šo paktu raksta: „Zvērinātais advokāts K. Pauļuks, bijušais Saeimas vicepriekšsēdētājs [...] 1938. gada beigās informēja mani, ka bijušais Vācu deputāts X (tā kā sarunas bija pilnīgi privātas, tad vārdu neminu) lūdzis [..] izkārtot manu tikšanos ar kādu Berlīnes vācieti. [...] Mans apmeklētājs teica, ka viņš gribot ar mani runāt pilnīgi privāti par [...] Latvijas drošības stāvokli. Padomju Savienības draudus, kas atkārtojoties arvien biežāk, nevarot atstāt neievērotus.[..] Tāpēc esot pēdējais laiks spert nopietnus soļus [...]. Latvijai ar Vāciju jāslēdz attiecīgs līgums. Igauņi neformālu vienošanos Berlīnē esot jau panākuši. Lietuva esot Vācijas robežu zeme, tur nekādu grūtību nebūšot. [...] Tad Berlīnes vācietis atstāstīja Vācijas ārlietu ministrijas uzskatus un bez aplinkus vārdiem, vienkārši un skaidri konstatēja: mums jāpanāk saprašanās baltvācu un latviešu starpā. Tad Hitlers Baltijas valstis aizstāvēs ar visiem viņa rīcībā esošiem spēkiem. (Seko vācu prasību uzskaitījums: izmaiņas agrārlikumā, lai apgādātu ar zemi ap 10 – 12 tūkstošiem baltvācu, kompensāciju izmaksa baltvācu Turpinājums 12. lpp.

Latviskie svētki

Turpinājums no 2. lpp Lieldienas, Jāņi un citi. Ziemas saulgriežos ir visīsākā diena un visgarākā nakts. Vasaras saulgriežos otrādi. Saulgriežos svin Ziemassvētkus un Jāņus. Saulstāvjos diena un nakts ir vienādos garumos. Tad svin Lieldienas un Rudenājus (jeb Apjumības?). Pa starpu vēl ir Meteņi, Ūsiņi (jeb Jurģi) un Mārtiņi. Šos svētkus svin tikai jaunā mēnesī, lai viss atjaunojas. Nekad, nekad nedrīkst šos svētkus svinēt vecā mēnesī. Ja svin vecā mēnesī, tad būs pastarā diena. Katru gadu ir jāieskatās dabas kalendārā, lai noskaidrotu, kad būs jaunais mēness. Visus šos svētkus Skandinieki Latvijā svin Brīvdabas muzejā. Piedalīties var katrs, kas tai laikā ir tur uz vietas. Meteņi esot saimnieciskā gada sākums un pavasara vēstnesis. Tad Laima met savas dāvanas. Varbūt tā ir radies šo svētku nosaukums? Šogad Meteņi bija 15. februārī. Ūsiņi ir pirmā diena, kad zemnieki izlaiž lopus no kūts. Teļi un govis aulekšiem vien lēkādami no prieka metas ārā laukā. Tad tik iet vaļā lampadrači kā dzīvniekiem, tā arī cilvēkiem. Ūsiņos laistās ar ūdeni un aplejas tā, ka drēbes kļūst slapjas un pieguļ pie ādas. Ūsiņi šogad būs 23. aprīlī. Jumis ir stiebrs, kuram galā ir divas vārpiņas. Tādu reti atrod. Apjumības ir maizes svētki. Graudu raža ir gatava. Tad ēd, dzer un mīlējās kūtsaugšā. Šogad Mārtiņi būs 10. novembrī.

Kā svinēt?

Latviskus svētkus var rīkot cilvēks, kurš zina svētku pamatus. Uz tiem var būvēt fantastiskas lietas. Latvisku svētku pamatā ir: 1. jauns mēness, 2. ugunskurs, 3. rituālie ēdieni un dzērieni, 4. dziedāšana un dejošana, 5. dzīvības rīkste, 6. mājas un sētas izrotāšana, 7. ziedošana ugunij, 8. ūdens svētība. Katros svētkos ir rituālie ēdieni. Ziemassvētkos ēd to, kas vēl ir saglabājies: parasti cūkas kājas un cūkas šņukuri. Meteņos sākas gavēšana, jo pēc ziemas maz kas vairs no ēdamā ir palicis. Lieldienās ir vislielākais olu dēšanas laiks. Tad krāso un ēd olas. Jāņos ir piena pārpilnības laiks. Tad taisa Jāņu sieru. Svētkos ir dažādas dzīvības rīkstis. Jāņos ieper ar Jāņu zālēm, lai dotu tādu dzīvības spēku kā Jāņu zālēm. Jāņos vainagu valkā, lai netiktu ļaunums klāt, un galva būtu pasargāta. Lieldienās noperas ar pūpoliem un kļūst priecīgs. Meteņos ir žagari. Ziemassvētkos žagariem liek klāt zaļus zarus, piemēram kadiķīšus. Rudenājos bakstās ar auglības steberīti. Lai steberīti uztaisītu, burkānam piestiprina

Laikraksts „Latvietis“ divus sīpolus un nedaudz zaļumu. Jāņos ar meijām izrotā vārtiņus. Visus sliekšņus izpušķo ar nātrēm. Ja skauģis kāpj pāri, tad nātres izsūc ļaunumu. Kazdangā taisa raganu ar seju uz divām pusēm. To nodedzina. Ziemassvētkos velk bluķi, lai skaudība un nelabumi izput. Bet par Ziemassvētkiem Iveta un Vidvuds Medeņi maz stāstīja. Toties kādā ievirzes stundā gāja Ziemassvētku rotaļās ar bērniem. Bija dažādas rotaļas ar skriešanu un ķeršanu. Bērniem tās traki patika. Mēnestiņš ķēra saulīti. Vilks ķēra kazu vai aitu visvisādās rotaļās. Rotaļās vilks ir tumsas pārstāvis. Kaza vai aita ir gaismas. Pēc svētkiem nākamā diena ir darba diena. Viss ir jānovāc. Visu sadedzina, lai nākamā gadā var taisīt jaunu. Tā ir tāda rituāla dedzināšana. Ar vainagu dedzināšanu aizdzen nelaimi. Ugunij ziedo to, ko grib dabūt. Ziedo maizi, lai vienmēr būtu daudz maizes, arī gaļu. Ziedo skaidravota ūdentiņu, lai netrūktu ūdens. Lai vienmēr nodrošinātu skaistumu, dažreiz meitenes ziedo lūpu krāsu. Referāts iet uz beigām. Iveta atgriežas pie veļu laika. Tas ir starp Rudenājiem un Mārtiņiem. Bet nu vairs nav laika par veļiem runāt. Jāiet uzēst! Bet par Meteņiem daudz tika runāts citās reizēs. Meteņi esot vispriecīgākie svētki. Šis ir pats lielākais ķekatu laiks, un beidzamā reize pirms nākamiem Mārtiņiem, kad vēl var iet ķekatās. Meteņos iet ciemos. Jo tālāk iet, jo garāki aug lini. Bērnus met pāri pa žogu, lai tie nenoguļ skolu. Notiek lielīšanās, mānīšanās, miroņa bučošana, dziesmas un rotaļas. Meteņos sievietes ar vīriešiem var darīt ko vien grib. Vīrieti var vilkt pa sniegu aiz matiem, lai aug gari lini. Līdz ar to būs mājās daudz dvieļu, kreklu un palagu. Bet vīrietis būdams vīrietis nepieļaus, ka ar to tā lieta beidzas!

Skandinieki

Iveta un Vidvuds Medeņi folkloras ievirzē mācīja Meteņu un Vastalāva dziesmas un rotaļas. (Vastalāvis ir Metenis līvu valodā.) Kādā vakara programmā rādīja Latvijas televīzijas filmu, kurā Skandinieki svin Meteņus sniegainā ziemas dienā Brīvdabas muzejā. Filma esot uzņemta astoņdesmito gadu sākumā, esot reta vai pat vienīgā tāda. Meteņu vakarā maskots ļaužu gājiens iet uz kalnu un velk ragutiņas. Nezinu pateikt, kas īsti ir ragutiņās.* Vai tas ir Metenis un kāds mazs bērns? Ķekatu gājienā ir dzērve, lācis, vilks, kaza, zirgs, čigāni, velns, garā sieva, lielais vīrs, salmu guba un citi. Bet nez’ kāpēc nāves nav? Parasti starp ķekatām ir arī nāve. Nāve vienmēr ir balta. Latviešiem sēru krāsa bija balta. Bēdas nenesa mājās. No bērēm mājās nāca balts. Nāve– ķekata, drīkst aiztikt un dancināt cilvēku. Tas ir uz veselību! Bet cilvēks nekādā ziņā ne-

9. lpp

FOTO Pēteris Strazds


Iveta Medene stāsta par latviskiem svētkiem. drīkst nāvi aiztikt!

Ķekatas

Ķekatas ir daudz un dažādas. Ir dzīvnieku, priekšmetu, cilvēku un mitoloģiskas maskas. Maskai ir jābūt tādai, ka seju nevar pazīt. Maska var būt sejai priekšā vai uz galvas, vai arī uz pieres. Lai nepazītu, var pielikt kartupeļu zobus un niedru ūsas. Maska var būt vesels tērps no galvas līdz kājām. Lielajam vīram seja ir ķermeņa lielumā un roku kustības ir ierobežotas. Garajai sievai uz pleciem varētu būt vai nu rāmis, vai arī otrs cilvēks. Priekšmetiskās maskas ir tādēļ, lai netrūktu priekšmetu. Piemēram, maska ar cepjamo trauku galvā nodrošina, lai vienmēr būtu milti. No grozu sievas ritinās dzija, lai vienmēr būtu vilna. Bērnus var pārģērbt par lāpstām un slotām, lai to netrūktu. Bet masku valkāt vien nav diezgan. Katrai maskai ir jāizdomā un jāiztēlo sava darbība. Zirgs var pa astes galu izmest, ik pa brīdi, kādu ābolu vai kliņģeri. Čigānu gājiens iet ciemos. Kāds spēlē ermoņiku. Ar mānīšanos ir jāmēģina tikt kādās mājās iekšā. Dialogs ir nepieciešams. Tam jābūt interesantam. Piemēram, čigāniete saka: Māmiņ, mīļā, laid istabā, nezagšu jēriņu. Saimniece atbild: Nelaidīšu! Čigāniete: Lilita, laid iekšā! Vai negribi pirkt zirgu? Saimniece: Negribu! Čigāniete: Laid grūtnieci, istabā. Saimniece: Nē! Čigāniete: Vajag mācītāju, lai tūlīt uz vietas salaulā! Saimniece: Mācītāja nav! Čigāniete: Jančuk, kā Tu tiki iekšā? Nu paņem to pulksteni! Tā nu saimniece beidzot čigānus ielaiž iekšā. Atpērk ar naudu vai maizes kukuļiem. Čigāni izmīņā apkārtni, lai vasarā nebūtu nezāles, lai odi nekož un lai mājās būtu svētība. Pasaka paldies, un tas arī viss. Gaišums ir jāatstāj. Sabaidīt nedrīkst! Meteņos notiek dažādas sacensības. Bērni ar ragaviņām iet kalnā, saimnieki lejā. Notiek savstarpēja lielīšanās. Folkloras ievirzē izmēģināja tādu lielīšanos. Piemēram, saimnieki: Manam tēvam ir mercedes. Bērni: Manam tēvam ir tanks! Saimnieki: Manam tēvam ir raķete. Turpina tādā garā, kamēr nevar vairs otrus pārspēt. Turpinājums 12. lpp.

Latvijas īsziņas

10. lpp

Jauns bīskaps

Sestdien, 10 aprīlī Doma katedrālē tieka amatā iesvētīts Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) jaunais bīskaps Guntars Dimants, kurš turpmāk kopā ar arhibīskapu Jāni Vanagu kalpos Rīgas arhidiecēzē. Arhibīskaps Jānis Vanags galvenokārt reprezentēs LELB pasaulē un pārstāvēs baznīcu attiecībās ar Latvijas valsti. G. Dimants risinās saimnieciskus jautājumus un kopā ar arhibīskapu apmeklēs draudzes un veiks citus diecēzes bīskapa pienākumus. Viņa amata krēsls būs Cēsu Jāņa baznīcā. Tā jau vēsturiski esot būvēta kā bīskapa katedrāle. G. Dimanta dzīvesbiedre Velga strādā Lutera akadēmijas sekretariātā un dēls Mārtiņš mācās Latvijas Universitātes ģeologos. LELB interneta mājaslapā Guntars Dimants mudina: „Kalposim Dievam, Baznīcai un tautai. [...] Visās LELB draudzēs, izņemot tikai svētā Lūkas draudzi, dievkalpojumi notiek latviešu valodā, un tā mēs rūpējamies par valsts valodas stiprināšanu. Baznīca vienmēr cilvēkus aicinājusi iestāties par savu tautu, valsti un zemi un vērsties pie valsts vadītājiem, aicinot būt godīgiem cilvēku un Dieva priekšā. Vēsture rāda, ka bojā aizgājušas tās tautas, kas pazaudējušas savas garīgās vērtības. Tāpēc baznīcas kalpošanu tautai izprotu kā tautas uzturēšanu garīgā līdzsvarā, lai cilvēki apzinātos savu ētisko un morālo atbildību. Tad tauta ir spējīga realizēties un no tās vidus nāk atbildīgi vadītāji un labi saimnieki.“ ***

TB/LNNK un Vienotība

Latvijas labā Pilsoniskās savienības (PS) un arī Vienotības līderis Ģirts Valdis Kristovskis ir gatavs strādāt kopā apvienībā ar Tēvzemei un brīvībai/LNNK, „lai kādas sāpīgas atmiņas ir palikušas pagātnē“, bet viņš nevarot runāt par TB/LNNK ienākšanu Vienotībā, nerunājot par sadarbību ar Visu Latvijai!. TB/LNNK varētu būt iespējas uz atsevišķa asociētā dalībnieka līguma pamata iekļauties Vienotībā, bet TB/LNNK līderis Roberts Zīle saka, ka arī partijā ir dažādi viedokļi, tāpēc līdz 17. aprīlī paredzētajam kongresam partijas valde nenāks klajā ar skaidru viedokli par turpmāko. R. Zīle atzina, ka neskaidrības rada arī tas, ka nav zināms, kā veidosies Sarmītes Ēlertes vadītās Meierovica biedrības sadarbība ar Vienotību. R. Zīle cer, ka izdosies vienoties par saprātīgu kompromisu, un pauž gandarījumu, ka arī Ģ. V. Kristovskis ir gatavs aizmirst seno laiku aizvainojumus svarīgu mērķu vārdā. R. Zīlem ir grūti komentēt to, ka TB/LNNK iekļaušanās Vienotī-



bā ir saistīta ar Visu Latvijai!, jo abām partijām sarunas notiek atsevišķi. Visu LSDSP kongress Sestdien, 10. aprīlī LSDSP priekšLatvijai! tās ir ar Pilsonisko savienību, sēža vietnieka Ata Lejiņa un viņa dobet TB/LNNK – ar Jauno laiku. mubiedru – jauno sociāldemokrātu – *** centieni panākt pārmaiņas partijā, lai atjaunotu uzticību sociāldemokrātiem Meklē jaunus ministrus un īstenotu modernāku un eiropeisPremjera preses sekretāre Līga kāku politiku, LSDSP kongresā cieta Krapāne ziņo, ka otrdien, 13. aprīlī sakāvi. Nepieciešamais vairākums – ministru prezidents Valdis Dombrov- vairāk nekā ⅔ delegātu – nobalsoja skis (JL) sāka konsultācijas par iespē- par LSDSP priekšsēža Jāņa Dineviča jamiem ministru amata kandidātiem. priekšlikumu uz Saeimas vēlēšanām Sarunas Dombrovskis sāks ar saviem veidot apvienību Solidaritāte kopā ar politiskajiem partneriem apvienībā vairākām nelielas ietekmes partijām, Vienotība un arī pārējiem valdības kuras sabiedrības domas aptaujās ir koalīcijas partneriem: Zaļo un zemnie- zem 1% robežas, un, kā atzina vairāku savienību un apvienību Tēvzemei ki delegāti, tad „zemāk jau vairs nav un Brīvībai/LNNK. kur krist“. Lai pieņemtu lēmumu par apvienības veidošanu un LSDSP dalī*** bu tajā, nepieciešamas bija 112 balsis; par to nobalsoja 121 delegāts, pret bija LPP/LC atbalstīs valdību 24, atturējās – viens. Apvienību dibinās maijā pēc tam, LPP/LC atbalstīšot Dombrovska valdību, bet ministrus nedeleģē un lī- kad lēmumu par iesaistīšanos tajā būs gumu neplāno parakstīt. LPP/LC līde- pieņēmušas pārējās partijas. LSDSP ir ris Ainārs Šlesers paziņojis, ka valdība izšķīrusies startēt kopā ar Agra Sūnas var rēķināties ar viņa vadītās partijas vadīto Latvijas kustību Solidaritāatbalstu līdz Saeimas vēlēšanām un te, Sociālā taisnīguma partiju, kuras būt droša par savu stabilitāti. Tūlīt pēc priekšsēdis ir bijušais sociāldemošī paziņojuma un dažas stundas pēc krāts Valdis Lausks, kā arī ar bijušā tikšanās ar valdošo koalīciju pirmdien tēvzemieša Guntara Krasta vadīto apA. Šlesers un vēl vairāki partijas val- vienību Libertas.lv, kuras līdera kondes pārstāvji viesnīcā Rīdzene ticies gresā nebija. Tajā ietilpst Mūsu zeme ar Tautas partijas līderi Andri Šķēli un Pensionāru un senioru partija, kas un TP valdi. A. Šlesers uzskata, ka tagad ir partija Latvijas atmoda. Pret steidzīgi ir jāapstiprina tikai viens – Libertas.lv izskanēja vislielākās iebiltieslietu ministrs –, un šajā amatā viņš des, jo Eiropā šī partija tiekot uztverta redzot Jaunā laika līderi Solvitu Ābo- kā „labēji konservatīva populistu parltiņu, kura jau ir veikusi šos pienāku- tija“, sacīja Māris Grīnvalds. Ne A. Lejiņš, kurš bija gatavs kļūt mus, bet S. Āboltiņa kā premjera partijas vadītāja un Saeimas priekšsēdētāja par LSDSP vadītāju, ja apvienības veibiedre neredz iespēju strādāt valdībā, došanai nebūtu nodrošināts nepieciejo viņas uzdevums ir nodrošināt veik- šamais atbalsts un J. Dinevičs atkāpsmīgu darbu Saeimā. tos, ne otrs priekšsēža vietnieks Ilmārs Gromuls, ģenerālsekretārs Ansis Do*** Turpinājums 14. lpp.

Aktieri gatavojas – Gatavojies arī Tu!

Labprāt pilnā lielumā (katra lappuse A4) KRĀSĀS izdrukāsim un nosūtīsim laikrakstu „Latvietis“. Abonements $35 par 10 numuriem vai $70 par 20 numuriem ar piegādi Austrālijā.

Dāviniet sev vai citam! Sterling Star Pty Ltd, PO Box 6219, South Yarra, Vic. 3141 Čeki rakstāmi: „Sterling Star“ e-pasts: [email protected] Abonementu var pieteikt vai pagarināt tīmeklī – http://www.laikraksts.com



11. lpp

Latvijas izglītība neklātienē Mūsdienīga iespēja turpināt vai iegūt pamata vai vidējo izglītību ikvienam jebkurā vecumā! Rīgas Tālmācības vidusskola (RTV) ir pirmā akreditēta vidusskolā Latvijā, kas piedāvā iegūt izglītību tālmācībā. RTV mājas lapā definēts: „Tālmācība ir izglītības ieguves neklātienes formas paveids, kuru raksturo īpaši strukturēti mācību materiāli, videolekcijas un individuāls mācīšanās temps, īpaši organizēts izglītības sasniegumu novērtējums, kā arī dažādu tehnisko un elektronisko saziņas līdzekļu izmantošana.“ Rīgas Tālmācības vidusskola paver iespēju iegūt vidējo vai pamata izglītību ne tikai Latvijas iedzīvotājiem, bet arī tiem, kas šobrīd strādā un dzīvo ārzemēs ar interneta starpniecību. Klātienes konsultācijas notiek tikai reizi mēnesī, sestdienās. Tātad, audzēkņi pamatā mācās patstāvīgi, izmantojot noteiktos mācību līdzekļus un RTV izstrādātos elektroniski pieejamos tālmācības papildmateriālus un videomateriālus katrā mācību priekšmetā. Tālmācības vidusskolas audzēkņiem jākārto arī ieskaites un eksāmeni, gluži tāpat kā jebkurā klātienes vidusskolā. Tālmācība tādējādi ir izglītošanās forma ar individualizētu pieeju mācību procesam, kas piemērojama ikvienam dzīves ritmam, un tu vari būt jebkurā pasaules valstī. Nepieciešama ir tikai patiesa vēlme mācīties, kā arī – pieeja internetam. Šajā mācību gadā ir nokomplektētas sešas mācību klases, kurās mācības uzsākuši gan audzēkņi no Latvi-

jas, gan mācīties gribētāji, kuri dzīvo un strādā citās valstīs – Lielbritānijā, Īrijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā, Somijā, Vācijā, Šveicē, Spānijā, Portugālē, Skotijā, Čehijā Francijā, Itālijā, Krievijā, Japānā, Brazīlijā, Grieķijā un ASV. 2009. gada septembrī, pateicoties Izglītības un zinātnes ministrijas atbalstam, savu darbību uzsāka pirmā tālmācības vidusskola Latvijā – Rīgas Tālmācības vidusskola, kura šobrīd ir vienīgā akreditētā mācību iestāde, kas piedāvā izglītību iegūt tālmācībā. 2010./2011. mācību gadā skola piedāvās apgūt arī pamatizglītības programmu (7.-9. klase) un divas vispārējās izglītības programmas. Rīgas Tālmācības vidusskola piedāvā standarta izglītības mācību programmas, kurās iekļauti visi obligātie vakarskolas mācību priekšmeti. Tādējādi absolventi varēs iestāties jebkurā sev vēlamā augstskolā vai profesionālās izglītības mācību iestādē. Šīs skolas vērtības ir – uzņēmība, zināšanas, panākumi un brīvība. RTV mājas lapā skolas direktore, Mg. psych., LLU pedagoģijas doktorante Ilze Kalniņa raksta: „Piedāvātās mācību programmas galvenokārt ir piemērotas tiem audzēkņiem, kuri spēj motivēt sevi pašmācībai un kuriem piemīt nepieciešamās spējas uzņemties neatlaidīgu darbu un mērķtiecīgi sasniegt rezultātu. Šī izglītības ieguves forma ir piemērota kā jauniem – uzņēmīgiem cilvēkiem, tā

pieaugušajiem, kuri vēlas ko būtisku mainīt savā dzīvē.“ Tātad, visbūtiskākais faktors auglīgam rezultātam ir tava personīgā attieksme. Galvenais ir apzināties, ka mācīties nekad nav par vēlu! Rīgas Tālmācības vidusskolas priekšrocības: • Jebkurā vecumā vari iegūt vai pabeigt pamatizglītību vai vidējo izglītību; • Jebkurā pasaules valstī latviešu valodā vari uzsākt vai turpināt iegūt pamatizglītību vai vidējo izglītību; • Īpaši pārdomāta un strādājošiem cilvēkiem piemērota individuāla mācību atbalsta sistēma: • Iespējas apmeklēt klātienes konsultācijas vienu reizi mēnesī; • Iespēja mācīties pēc individuāli izstrādāta mācību plāna, izmantojot internetu. Mācībām var pieteikties visa mācību gada garumā. Uzņemšanas noteikumi: 7. – 9. klasē uzņem ar liecību vai iepriekšējās mācību iestādes izsniegtu sekmju izziņu; 10. klasē uzņem ar pabeigtu pamatizglītību (apliecība un sekmju izraksts); 11. klasē uzņem ar pamatizglītības apliecību un 10. klases liecību (kurā ir ieraksts – pārcelt 11. klasē, izglītības iestādes direktora rīkojuma numurs Turpinājums 13. lpp.

„Vajadzīgi profesionāli cilvēki“ prezidentam Kurmanbekam Bakije- drošināt šo finanšu disciplīnu arī SaTurpinājums no 1. lpp

programma, kas paredz noteiktus budžeta deficīta mērķus. Konkrēti pagājušogad maksimālais apjoms bija 10% no IKP, šogad – 8,5%. Kas attiecas uz pagājušo gadu, tad faktiskā izpilde ir pat labāka, nekā plānots. Atbilstoši Eiropas Savienības metodikai, budžeta deficīta līmenis pagājušajā gadā ir ap 9% no IKP. Precīzais skaitlis vēl tiek aprēķināts un precizēts. Cik noprotams, tad situācija ir labāka. Bet, protams, lai nodrošinātu arī šī gada budžeta deficītu pret mērķu izpildi, mums ir jāseko budžeta izdevumu daļai, tajā skaitā tam, kā tiek tērēti līdzekļi neparedzētiem gadījumiem un, protams, ka tur būs vajadzīgi arī zināmi ierobežojumi. Attiecībā uz budžeta ieņēmumu daļu mēs redzam, ka pirmajā ceturksnī budžeta ieņēmumu plāns ir izpildīts. Tā kā no ieņēmumu daļas budžets pildās. Jautājums: Prezidenta kungs, kā Jūs vērtējat to, ka Kirgizstānas prezidenta Bakijeva dēls atrodas Latvijā, un vai ir iespējams politiskais patvērums

vam Latvijā, ja šis jautājums tiks aktualizēts? Valsts prezidents: Man nav tādas informācijas, ka prezidenta Bakijeva dēls atrastos Latvijā. Un šis jautājums par Kirgizstānas prezidenta iespējamo ierašanos Latvijā nav dienas kārtībā. Jautājums: Mēs gribējām lūgt Jūsu viedokli par opozīcijas partiju izteikumiem un vēlmi nākt klajā ar priekšlikumiem, kas varētu būt pretrunā ar valdības izsludināto kursu, tai skaitā vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem. Kā Jūs vērtējat šo partiju rīcību? Valsts prezidents: Jānodala divas lietas – partiju paziņojumi, par kuriem politisku atbildību nes pašas partijas, un valsts plāns ekonomisko grūtību periodā un tās saistības, ko valsts ir uzņēmusies arī starptautiski. Protams, ja tiks pieņemti kādi likumi, kas būs pretrunā ar Latvijas valsts interesēm un arī traucēs Latvijas valstij ievērot tās starptautiskās saistības, tiks atgriezti atpakaļ Saeimā. Jautājums: Premjera kungs, vai mazākumvaldība vispār ir spējīga no-

eimā, ņemot vērā, ka Jums šobrīd nav vairākums Saeimā? Ministru prezidents: Tieši tāpēc tajā brīdī, kad Tautas partija izlēma, ka nevēlas strādāt un pameta koalīciju, es izvedu konsultācijas ar Saeimā pārstāvētajām politiskajām partijām, lai vienotos par atbalstu valdībai tajos jautājumos, kas ir svarīgi valsts finansiālās stabilitātes nodrošināšanā. Līdz šim tas ir izdevies, arī atsevišķi Tautas partijas mēģinājumi virzīt populistiskus lēmumus Saeimā tika apturēti. Protams, būs jāturpina konsultācijas ar opozīcijas partijām, lai šāda veidā iespējamos lēmumus Saeima nepieņemtu. Tieši tāpēc šis bija viens no centrālajiem jautājumiem sarunās ar LPP/LC, kas balsojumā atbalstīja starptautiskā aizdevuma programmas turpināšanu, no kurienes izriet arī atbalsts tiem pasākumiem, kas ir nepieciešami šīs programmas nodrošināšanai. Latvijas Valsts prezidenta kanceleja Prezidenta preses dienests


12. lpp

Sveiks, tautas Vadon! Turpinājums no 8. lpp

muižniekiem par nacionalizētajām muižām, visu Latvijas vāciešu apvienošana kopīgā vācu „Gemeinschaft“, ar pilnīgām pašvaldības tiesībām visās vācu lietās, kultūras autonomija, vācu valodas līdztiesība latviešu valodai, proporcionāla pārstāvniecība visās valsts un pašvaldību iestādēs un sabiedriskajās organizācijās utt. utml. – I. Ķ.) Ja ar latviešu vadošajiem vīriem tiktu panākta vienošanās par augšā minētiem jautājumiem, tad būtu jāprasa no Ulmaņa, lai viņš nekavējoties stājas pie attiecīga līguma slēgšanas ar Vāciju. Protokols par latviešu-vāciešu vienošanos būtu pievienojams Latvijas-Vācijas līgumam kā šī līguma slepena sastāvdaļa. Vācija no savas puses tādā gadījumā uzņemtos Latvijas aizsardzību, nekavējoties novietojot gar Padomju Savienības robežu 50 – 60 tūkstošu lielu, visu ieroču šķiru vācu palīdzības korpusu neatkarīga vācu štāba vadībā. Vācu štābam būtu pakļauti arī visi latviešu bruņotie spēki. Vācu korpuss saņemtu atalgojumu, tiktu apgādāts ar visu nepieciešamo apbruņojumu, apģērbiem, apaviem, uzturu utt. uz Latvijas valsts rēķina. Nekavējoties gar visu valsts austrumu robežu būtu izbūvējami nocietinājumi pēc vācu palīdzības korpusa štāba norādījumiem. [...] Beidzot mans sarunu biedrs lūdza mani ar viņa domām iepazīstināt Ulmani. Es to strikti noraidīju ar motivējumu, ka nevēlos prezidentu apgrūtināt ar lietām, kurām pats neticu un nepiekrītu. „Tādos apstākļos mums jāsagatavojas uz briesmīgu krievu okupāciju, kas būs daudz nežēlīgāka, kā 1919. gadā”, teica berlīnietis. „Varbūt,” es atbildēju, „bet uzaicinot vācu karaspēku mūs aizstāvēt, mēs varam sagaidīt vēl briesmīgāku krievu izrēķināšanos.“ Zinādams, ka Ulmanis vācu uzvarai netic, es noņēmos prezidentam par notikušajām sarunām neko neteikt. [...] Nākošajā dienā pulkvedis Lūkins

Latviskie svētki

Turpinājums no 9. lpp Tad sāk par ko citu lielīties. Bērni sacenšas sniega bumbu velšanā, tam, kuram lielāka sniega bumba vai tālāk aizripo, vai ir vairāk bumbas saveltas, augs garāki lini. Bērni ar ragaviņām sacenšas, kurš var tālāk no kalna nolaisties. Divas komandas sacenšas virves vilkšanā. Tā ir cīņa starp tumsas un gaismas spēkiem.

Miroņa bučošana

Miroņa bučošanu folkloras ievirzē uzdeva Lilitai Daenkei. Vidvuds kā mironis gulēja uz grīdas apklāts ar palagu. Mutē bija ūdens, bet Lilita to


man piezvanīja [...] un uzaicināja pie prezidenta. [...] Ulmanis sniedza man roku un teica: „Es gribēju Jums pateikt paldies par vakardienas izrunāšanos ar vāciešiem.“ [...] „Pusstundu atpakaļ [...] man piezvanīja un informēja, ka vācieši gaužām noskumuši[...], ka Jūs izturējušies pret vācu projektiem ļoti noraidoši un kategoriski atteikušies par tiem ar Ulmani runāt. Vēlreiz paldies Jums par to,“ nobeidza Ulmanis.” Vēsturnieks Edgars Dunsdorfs (Kārļa Ulmaņa dzīve. – R., 1993. 323. – 324. lpp.) savukārt raksta: „1939. gada 4. maijā Latvijas sūtnis Vācijā – Krieviņš bijis pie Vācijas ārlietu ministra un izteicis gatavību sākt sarunas par neuzbrukšanas līgumu, bet tam vajadzētu būt neatkarīgam no attieksmēm ar vācu tautas grupu Latvijā. To ministrs esot akceptējis un nodiktējis neuzbrukšanas līguma tekstu. Tas bija Vācijas ārlietu ministrijas sagatavots standarta teksts līgumam, ko Vācija toreizējā starptautiskajā situācijā vēlējās nolīgt ar Skandināvijas un Baltijas valstīm.[...] Par to, ka Latvija būs ar mieru līgt neuzbrukšanas līgumu ar Vāciju, Munters Ženēvā informēja Anglijas pārstāvi 1939. gada maijā. Munters teica, ka Latvijai ar Padomju Savienību jau pastāv neuzbrukšanas līgums, un tagad notiek sarunas par šādu līgumu ar Vāciju. Kad būs stājies spēkā neuzbrukšanas līgums ar Vāciju, tad, ņemot vērā jau spēkā esošo līgumu ar Padomju Savienību, Latvija cer saglabāt savu neitralitāti. Kad vācu minoritātes vadītāji Latvijā dabūja zināt par projektēto līgumu starp Latviju un Vāciju, viņi bija ļoti neapmierināti, jo uzskatīja, ka Vācija ir nodevusi savu minoritāti Latvijā. Līgumu tomēr parakstīja 1939. gada 7. jūnijā. Hitlers 8. jūnijā, pieņemot Munteru pēc neuzbrukšanas līguma parakstīšanas, esot teicis: „Jūs neesat mūsu grupā kā Spānija un Ungārija. No viņiem gaidām vairāk nekā tikai neitralitāti, bet no jums vairāk neko negaidām.“ (Šie Hitlera vārdi būtu tulkojami tā: ja jau jūs nepieņēmāt manu priekš-

likumu, tad vainojiet paši sevi – es par sekām neatbildu. I. Ķ.) *** Deijs min vēl vienu personu, kam uz Ulmani bijis liels iespaids. Tas ir rabīns Mordehai Dubins. Protams, ka rabīns ir rādīts negatīvā gaismā, lai gan citi avoti liecina, ka Dubins bijis Latvijas patriots, kas nevien palīdzējis saviem tautas brāļiem, bet daudz darījis arī Latvijas labā. Deijs raksta: „Rabīns Dubins bija galvenokārt atbildīgs par žīdu minoritātes pieaugumu Latvijā, jo tas bija Dubins, kam izdevās pierunāt Ulmani atļaut daudziem tūkstošiem Krievijas žīdu pārcelties uz Latviju. Viņš arī pieļāva ienākt daudziem tūkstošiem žīdu, kad Vācijā un citās zemēs sākās pret viņiem sacelšanās.“ Sacelšanās? Sacelšanās, Mr. Day! Vai ar sacelšanos ir domāta Kristāla nakts 1938. gadā, kad Trešās valsts SA huligāni sāka demolēt žīdu uzņēmumus, veikalus un piekaut uz ielas žīdu tautības Lielvācijas pilsoņus? Tas, ko Deijs raksta par žīdiem Latvijā, ne viss atbilst patiesībai. Pirms I Pasaules kara Latvijas teritorijā bija apmēram 190 000 žīdu (7,4% no visiem iedzīvotājiem). Kara laikā daudzi no viņiem dažādu iemeslu dēļ bija nonākuši Iekškrievijā. 1920. gadā Latvijā dzīvoja 79 644 žīdi (5% no visiem iedzīvotājiem). Pēc miera līguma parakstīšanas ar Padomju Krieviju 1920. g. 11. augustā, repatrianti sāka atgriezties no Krievijas, starp viņiem liels skaits žīdu. Šie tad nu bija galvenie Sarkanarmijas sveicēji 1940. gadā. 1925. gadā žīdu iedzīvotāju skaits bija sasniedzis 95 675, kas bija lielākais skaitlis Latvijas neatkarības laikā. Pēc tam viņu skaits, sakarā ar zemo dzimstību, emigrāciju uz Palestīnu un citur, lēnām sāka sarukt, un 1935. gadā Latvijā dzīvoja tikai 93 479 žīdu. Arī no Vācijas iebraukušo skaits ir bijis skaitliski niecīgs, un Deija minētie tūkstoši ir tikai neinformēts minējums.

nezināja. Kā Lilita noliecās un mironi bučoja, tā ūdens ar sprādzienu Vidvudam no mutes. Lilita slapja! To nu gan viņa negaidīja! No pārsteiguma vēl ilgi smējās! Vai ar miroņa bučošanu nāk tā ūdens svētība? Nezinu. Un vai Meteņa mīziens dod bērniem ūdens svētību? Meteņu mīzienā bērnus ar mānīšanu pievilina zem kāda koka zara. Kokā kāds ir uzkāpis un bērnus gaida. Cits sniegā arvien tuvāk kokam met konfektes. Bērniem stāsta, ka starp konfektēm esot arī zelta poga. Bērni meklē. Kad bērni nonāk zem zara, tiem uzpurina sniegu vai ūdeni. Meteņos taisa grieztuves ezerā ap iesalušu mietu. Mietu jau iedzen ezerā pirms ziemas. Ap iesalušo mietu vienā

grieztuves galā var vizināties ragaviņās, kamēr otru galu kāds stumj. Meteņos uztaisa žagaru vai salmu slotu un to ugunskurā sadedzina, lai ziemu aizvadītu. Vastalāvjos Līviem ir liela dziedāšana. Tai laikā sarunā zvejniekus nākamam gadam. Laikam izvēlas labus dziedātājus, lai selgā būtu lustīgāka zvejošana. Pateicoties Ivetai un Vidvudam Medeņiem un Aijai Rozentālai, folkloras sniegums šī gada 3x3 bija dzīvs un interesants. Tas bija no pašu pieredzes un pašu svētkiem, svinētiem ar sajūsmu un izdomu. Baiba Haringtona Laikrakstam „Latvietis“

Turpmāk vēl


Muzejs „Latvieši pasaulē” Turpinājums no 5. lpp

ciju asociācijā (AEMI – Association of European Migration Institutions) viņu gadskārtējā konferencē. Daļēji pateicoties AEMI konferencē izveidotām attiecībām veidojam kopprojektu par DP laiku ar Dānijas, Vācijas un Zviedrijas emigrācijas un imigrācijas institūcijām. Veidojam sadarbību ar Pasaules latviešu mākslas savienību un ceram atrast kopēju mājvietu abiem muzejiem. Visvairāk priecājāmies par tautiešu atsaucību dāvinot mums daudzus vērtīgus priekšmetus, kas muzeja eksponātos parādīs apmeklētājiem ārzemju latviešu seju, daudzveidīgo pieredzi, dzīvi un devumu. No Austrālijas uz Latviju jau ceļo DP nometnē gatavotas stelles, uz kurām audējas apauda daudzus Austrālijas latviešus un ko mums dāvina Melburnas Imigrācijas muzejs. Ekspedīcijā uz Brazīliju ieguvām Brazīlijas latviešu publikācijas, fotogrāfijas, intervijas, skaistus, vēl 20. g.s. sākumā Latvijā austus audumus, Brazīlijā gatavotu keramikas tautu meitu un relikvijas no unikāla ceļojuma pašbūvētā laivā no DP nometnēm līdz Brazīlijai. Kopā ar 16 Latvijas koriem un tautas deju grupām piedalījāmies Bašķīrijas latviešu Dziesmu Svētkos, kur uzņēmām sakarus turpmākai sadarbībai un ieguvām fotogrāfijas, filmas un intervijas. No ALAs pirmā priekšnieka Profesora Pētera Lejiņa bibliotēkas un arhīva esam sapakojuši piecas kastes ar grāmatām par trimdas kopienām, sarīkojumu programmām, un trimdā publicētiem žurnālu komplektiem. Uz Latviju no ASV pašlaik ceļo pirmās latviešu baznīcas Amerikā (Linkolnā, Viskonsinā, 1903. g.) stūrakmens, ko LaPai dāvināja Andris Straumanis, un kaste ar rokdarbu meistares Lidijas Bālēnas darbiem. Klāt nākuši dokumenti un monēta no Filadelfijas Brīvo latvju biedrības, Latvijas dzelzceļu

Latvijas izglītība neklātienē Turpinājums no 11. lpp

par pārcelšanu, klases audzinātāja paraksts, izglītības iestādes zīmogs) vai arodvidusskolas/ arodskolas beigšanas apliecību (jābūt izziņai par programmai atbilstošu stundu skaitu); 12. klasē uzņem (skatīt ierakstus pie 11.klases teksta). Atzinību Rīgas Tālmācības vidusskolai par sasniegumiem un inovatīvu metožu ieviešanu vidējās izglītības apguvē izteikusi arī Izglītības ministre Tatjana Koķe. Rīgas Tālmācības direktore Ilze Kalniņa uzsver: „Ja mūs gribētu salīdzināt ar kādu no tradicionālajām izglītības iestādēm, tad mūsu priekšrocības ir: atšķirīgs un inovatīvs ska-


13. lpp

policista uniforma un daudzi citi vērtīgi priekšmeti, dokumenti, un fotogrāfijas, ko cilvēki paņēma līdzi no Latvijas, vai kas stāsta par DP nometnēm, iebraukšanu Amerikā un dzīvi jaunajā vidē. Esam uzsākuši nopietnas sarunas par muzeja izveidošanu Liepājā, specifiski bijušajā Liepājas vakarskolā, Dzelzceļnieka ielā 1, lielā ēkā Albīna Simsona Latvijas dzelzceļa policijas uniforma un pretī vienam no koferis no 1914.gada bēgļu gaitām uz Ukrainu un 1944.g. pilsētas parkiem. uz Vāciju un ASV. Liepāja bija galvenā izceļošanas vieta uz rietumiem jau kontu Latvijā, vai ar čeku uz Latvian no cara laikiem un būtu ideāla vieta, Diaspora Museum Fund vārdu, nosūja mēs gribam ielikt izceļošanu no tot to uz Maija Hinkle, 117 Northview Latvijas globālā perspektīvā. Diemžēl Road, Ithaca, NY 14850, USA. Tālāka iecere veidot muzeju Liepājā varētu informācija par dāvinājumu un biedra nerealizēties, jo ekspertu novērtētā pieteikumiem mūsu majas lapā www. ēkas sākumcena vēl nav pa mūsu ka- lapamuzejs.lv zem nodaļas atbalsts, batai. Priecāsimies par ieteikumiem sazinoties e-pastā uz lapainfo@gmail. attiecībā uz muzeja mājvietas atrašanu com vai rakstot uz LaPa adresi Latviun iegādi. jā, Dzirnavu ielā 66a, dzīv. 56, Rīga Strādājam pie vairākām izstādēm LV 1050, vai Maijai Hinklei uz augšā 2010. gadā – jūnijā Okupācijas Mu- minēto adresi. Kanādā aicinām Jūs uz zeja vestibilā un sākot ar gada bei- priekšlasījumu un mazu izstādi par gām internetā. Esam ļoti gandarīti, LaPa 17. aprīlī, Hamiltonā; kontaktka Latvijas Nacionālā Bibliotēka rīko persona Astrīde Sīlis, astride.silis@ izstāžu ciklu par izceļošanām no Lat- sympatico.ca. vijas dažādos laika posmos, lietojot arī Ceram uz Jūsu līdzdalību, jo bez LaPa materiālus un informāciju. Šīs Jūsu relikvijām, stāstiem un atbalsta izstādes sniegs informāciju par topošo nebūs arī ārzemju latviešu muzeja. GaiLaPa muzeju un mūsu iecerēm. dīsim Jūs ciemos LaPa birojā, Kaļķu Aicinām Jūs piebiedroties LaPa ielā 7, mūsu izstādēs Okupācijas muzemuzeja īstenošanā pieteicot priekš- jā un internetā, mūsu mājas lapā www. metus, fotogrāfijas, arhīvus un stās- lapamuzejs.lv, un mūsu Facebook lapā tus muzejam, palīdzot ar darbu, vai/ (www.facebook.com, latvians abroad – un kļūstot par LaPa biedru vai atbal- museum and research centre). stītāju 2010. gadam. Biedra (Ls25 jeb Maija Hinkle ASV$50) un atbalstītāja (Ls40 jeb Biedrības „Latvieši pasaulē – ASV$40) naudas var iemaksāt, lietojot muzejs un pētniecības centrs“ PayPal ar mūsu mājas lapas starpnievaldes priekšsēde cību, ar naudas pārvedumu uz LaPas Laikrakstam „Latvietis“ tījums gan mācību formas (tālmācība) ziņā, gan mūsu attieksmes ziņā, mēs savu audzēkni mīlam un ļoti atbalstām. Mēs darām visu iespējamo un dažkārt pat neiespējamo, lai mūsu klients – audzēknis, būtu gandarīts un sajūsmā par piedāvāto mācību procesu un saviem sasniegtajiem rezultātiem. Jā, mēs esam atšķirīgi – gan savā domāšanā, gan darbībā! Tas, ka mēs esam privāta mācību iestāde, ļauj mums būt elastīgiem un mainīgiem. Mēs esam tādēļ, ka esam jums vajadzīgi! Varam būt lepni, ka par pirmo akreditēto tālmācības vidusskolu Latvijā ir gandarīta gan izglītības ministre Latvijā, gan Latvijas vēstnieki ārzemēs.“ Plašāka informācija par skolu pieejama mājas lapā: www.talma-

cibasvsk.lv, kā arī, zvanot pa tālr. +371 67592999 vai rakstot uz – info@ talmacibasvsk.lv (Red.: Rīgas Tālmācības vidusskolā patlaban mācās skolēni no 18 pasaules valstīm, vecumā no 16 līdz 57 gadiem). ∎

Mums vēl ir vieta Jūsu sveicieniem.

Cena $5 par 1 cm vienā slejā. Minimums $10. Tieši šis laukumiņš izmaksās tikai $20.


14. lpp

Latvijas īsziņas

Turpinājums no 10. lpp belis un valdes locekļi M. Grīnvalds un Ervins Labanovskis netic, ka šāda sastāvā LSDSP var atgūt vēlētāju uzticību. Viņi visi paziņoja, ka atkāpsies no amata partijā, bet pagaidām LSDSP paliek. A. Lejiņš, kurš ir iesaistījies Sarmītes Ēlertes veidotajā Meierovica biedrībā par progresīvām pārmaiņām, ir pieļāvis iespēju kandidēt vēlēšanās no Vienotības saraksta. Kongresā A. Lejiņš sacīja: „Partijas līderu maiņa liecinātu par atvadīšanos no pretrunīgās pagātnes nastas, un tad mēs kļūtu

Liela jubileja

Turpinājums no 3. lpp vieniniekus, lai neapgrūtinātu jau tā noslogoto sociālo sistēmu ar liekēžiem bērniem un večiem. Nora šo iespēju izmanto un ar neprecēto sieviešu otro transportu aizbrauc uz Angliju. Tāpat kā mums, jaunaustrāliešiem, viņai bija jānostrādā divu gadu darba līgums, kuru viņa izpildīja, strādājot melno darbu kādā no galvenajām Londonas slimnīcām. Pēc darba līguma beigšanas, izmācījās par vecmāti, bet nevis par vecmāti kā daža no jums, kura tāda kļūst, kad apbērnojas bērni, bet par tādu, kura ir kvalificēta palīdzēt jaunajiem pomiem ienākt šinī pasaulē. Profesijas oficiālais nosaukums bija District Midwife un laikā, kad daudzas sievietes dzemdēja bērnus mājās, viņas pienākums bija dienā vai naktī, spīd saule vai gāž lietus, braukt palīdzēt grūtniecei. Kā varat iztēloties, šī nav viegla profesija, un nav pārsteidzoši, ka Nora

Cepures stāsts

Turpinājums no 4. lpp cīt skolēniem lasīšanas un rakstīšanas prašanu. Viens no galvenajiem mērķiem ir veidot varbūtību, lai kāds no šiem skolniekiem kļūtu paši par skolotājiem, lai palīdzētu izglītot savu tautu. Skolai pirms 3 gadiem uzbūvēja skaistas jaunas ēkas, un tur darbojās pārzine un četri skolotāji ar palīgiem. Bet Mārtiņš nav vienīgais ar cittautības saknēm. Viena no palīdzēm ir Karli Jozeps, kuras tēvs dzima Latgalē. Otra palīdze – Ursula Geca (Goetz), kura strādā anangu saites veidošanā ar Dienvidaustrālijas Universitātes sistēmas atbalstu, ir no Vācijas un iebrauca Darvinā dienu pirms ciklona Treisija (Cyclone Tracy) 1974. gadā. Lai vairāk saprastu anangu tautu un tās domāšanu, Mārtiņš ir apmeklējis vairākas konferences un noskatījies pulku filmu. Viņu ļoti iespaidoja dokumentālā filma Kanjīni (Kanyini), kas stāsta par dzīves savienojumiem ar zemi, kultūru, valodu un tautas likteni. Pēc globālā skata aborigēnu tautai ir atņemta zeme un lauzts garīgais


par pirmo partiju, kas būtu spējusi izplēst pretrunīgās vēstures lappuses.“ A. Lejiņš partijā ir tikai gadu, taču, tieši pateicoties viņam, LSDSP pērn Eiropas Parlamenta vēlēšanās ieguva gandrīz 4% vēlētāju atbalstu, un Rīgas domes vēlēšanās par LSDSP nobalsoja 3001 vēlētājs. Kongresa debates notika demokrātiskā gaisotnē un bija par dažādiem viedokļiem par partijas darbībā. Vairāki delegāti nosodīja A. Lejiņu, ka viņš ir parakstījis Meierovica biedrības aicinājumu, zem kura gan ir arī dažādu partiju biedru paraksti. Debatēs izskanēja iebildumi pret labējo apvienību Vienotība, kurā sociāldemo-

krātiem nebūtu iespējams īstenot kreisās idejas. LSDSP priekšsēdis skaidroja, ka izšķiršanās iekļauties Vienotībā būtu sašķēlusi partiju tāpat kā lēmums sadarboties ar Saskaņas centru, kurā ir sociāldemokrātiskā partija Saskaņa. LSDSP ir vecākā Latvijas partija, tai ir vairāk nekā 100 gadu sena vēsture. J. Dinevičs partijā ir kopš tās darbības atjaunošanas 1989. gadā. Tajā patreiz ir ap 1000 biedru. Sociāldemokrāti bija pārstāvēti 7. Saeimā ar 14 deputātiem, uzvarēja Rīgas domes vēlēšanās 2001. gadā, iegūstot Rīgas mēra amatu, kurā bija tagadējais LPP/ LC biedrs Gundars Bojārs. ∎

aizgāja vieglākā darbā par kasieri kādā veikalā. Londonā viņa iesaistās latviešu sabiedriskā dzīvē, dzied Londonas latviešu jauktajā korī diriģenta Alberta Jēruma vadībā, iet uz latviešu sarīkojumiem un kādā pulkveža Kalpaka piemiņas ballē iepazīstas ar Ansi Vairogu. Laikam savstarpējā pievilcība ir spēcīga, jo jau pēc trim mēnešiem abi salaulājas Kensingtonas Reģistrācijas, jeb kā mēs sakām, dzimtsarakstu nodaļā. Kāzas notika diriģenta Jēruma mājā, piedaloties septiņiem viesiem. Abi jaunlaulātie nolēma, ka nākotne būs rožaināka ārpus Anglijas. Nora gan bija domājusi par izceļošanu uz Kanādu, bet brālis Hugo Misiņš aicināja pārcelties uz Austrāliju. Tikai viena problēma – nav ceļa naudas. Tomēr ar brāļa starpniecību izdodas dabūt naudas aizdevumu no Pasaules Luterāņu Federācijas, un astoņus mēnešus pēc kāzām Nora ar Ansi ir uz P&O pasažieru kuģa Orontes, kurš iebrauc Melburnas ostā

1956. gada 22. aprīlī. Pirmie gadi Austrālijā arī nebija tie vieglākie – dzīvošana brāļa Misiņa pārbūvētā garāžā, maz atalgots darbs līdz dabūja labāk atalgotu darbu pie Public Trustee. Bet tad Nora, kā saka, nogruntējās – dzīvoja mājā uz sava stūrīša, kaktiņa zemes, iekļāvās latviešu sabiedrībā, atkal vingrināja savu balsi Rotas korī, strādāja Latviešu Nama dāmu komitejā un brīvā laikā sauļojās Jukumbīnē vai Kuktaunā un pat ar lauztu kāju automašīnā apriņķoja visu Austrāliju. Nu ir pelnīta atpūta Latviešu ciemā, un iespēja pat svinēt šo jubileju. Jāpiezīmē, ka no visas Misiņu dzimtas, Nora ir pirmā, kas sasniegusi tādus mūža gadus. Noslēgumā, aizņemšos kādas dzejnieces vārdus: Jo jubilejas nāk un iet, Mums nav pār gadiem varas, Bet lai Tu vienmēr sēdētu Uz zaļa dzīves zara! ∎

mugurkauls. Sekas tautā vēl tagad ir lielas sāpes, kas ietekmē visu dzīvi. Pipalyatdžara valodā Kanjīni nozīmē sargāt, atbalstīt un audzināt. Šis vārds arī atspoguļo četrus galvenos anangu dzīves principus. Dzīves/pasaules sākumu un aborigēnu Sapņu laiku (Dreamtime – Tjukurrpa), dvēseli un garu (Kurunpa), ģimeni/radniecības (Viljatdža – Wilytja), zemi, mājas vietu un māti (Ngura). Vislabāk to var izskaidrot kā atbildību un mīlestību bez robežām. Mārtiņš izjūt dziļu saistību un saprašanu ar tautu, kas vēlās atgūt savu senču zemi, uzturēt savu valodu un kultūru, un viņš saredz daudzus salīdzinājumus ar latviešu vēsturi, zemi, likteni un dabu. Mācoties anangu valodu, viņš cer vēl dziļāk izprast anangu kultūru un tās domāšanu. Mārtiņam ir daudz spilgtu atmiņu, ko ielikt dzīves atmiņu koferī. Viena, kas viņam nāk prātā un ko viņš ar izbrīnu baudīja, kamēr cepure gulēja, notika pirms pagājušajiem Ziemassvētkiem, kad viņš piecēlies plkst. 3 no rīta, dzirdēdams lēnu, vienmērīgu, klabošu troksni. Gar guļamistabas logu pa ielu vienā rindā kā Zālamana karavāna staigāja 100 kamieļi. Tie nā-

kot uz ciematiem vasarā meklēt ūdeni, pa dienu guļot netālu prom kādās ēnainās vietās, ko vien var atrast 40 grādu karstumā, bet pa vakariem ielencot ciematus baismīgos baurojošos baros un pa nakti postot dārzus, izgarojumu dzesinātājus un citas ūdens piegādes. Pirms 1929. gada, kad uzbūvēja pirmo dzelzceļu no Adelaides uz Alisspringsu, galvenais transports pāri tuksnesim bija ar kamieļiem, kas ar viņu īpašniekiem bija atbraukuši no Afganistānas, Indijas un Persijas. Kad ar viņu palīdzību dzelzceļa līnija bija uzbūvēta, tad nevajadzīgos kamieļus atstāja tuksnesī. Tie lēnām vairojās, un tagad ir palikuši par mežonīgiem bariem, kas samīda, saplēš un noēd gandrīz vai jebkuru kociņu un krūmiņu, kas gadās viņiem ceļā. Cepure, sedzot Mārtiņa galvu, ir daudz redzējusi un novērojusi. Pasaules skati tai ir izdzīvoti ārpus mūsu ikdienas dzīvēm. Lai tā turpina vērot, izjust, saprast un iekļauties savā jaunajā apkārtnē. Diezin ko gan tā varēs vēl pēc gada mums stāstīt? Marija Perejma Laikrakstam „Latvietis”



15. lpp

I\ pagahtnes Laikrakstā „Austrālijas Latvietis“ pirms 50 gadiem – Nr. 532, 1960. g. 16. aprīlī Rekorda atlikums No pēdējām Kultūras dienām Sidnejā LAA KF kasē iemaksāts 1284:18:11 Pēdējās kultūras dienas Sidnejā pārsniedza visas iepriekšējās kā dalībnieku, tā arī apmeklētāju skaita ziņā. Vēl lielāku pārsteigumu sagādāja rīcības komitejas pr–dis E. Šmugajs, Latviešu apvienības Austrālijā prezīdija sēdē 1. aprīlī paziņodams, ka aizvadītās kultūras dienas devušas arī rekorda atlikumu –1284:18:11, kas ieskaitīts LAA kultūras fonda kasē. [...] Kā tad atsevišķie sarīkojumi „rentējušies“? Pārskats rāda, ka piemaksas bijušas 3 gadījumos: lirikas vakarā 8:5:3, Ganu zēns un jods izrādē 54:16:0 un mākslas un daiļamatniecības izstādē 109:11:4. Atlikumu devuši šādi sarīkojumi: Lolitas brīnumputna izrādes 5:12:4, solistu koncerts 14:18:4, tautas deju demonstrējumi 135:8:2, jaunatnes koncerts 10:12:10, kopkoru koncerts 978:14:4 un noslēguma balle 598:10:0. Vēl atlikums ir par pārdotajām programmām 28:9:5 un banka samaksājusi peļņas procentus –1:3:8. Krietnāku summu prasījusi dalībnieku izvietošana un informācija –146:5:10, bet biroja izdevumi bijuši 71:8:9. Godalgām sadalīts 98:8:0. *** Daudz Sidnejas koristu brauks uz Melburnu Piesaka lielu skaitu dziedātāju kultūras dienām Sidnejas latviešu abi kori, izdziedājušies dažādos sarīkojumos, kāzās un savā kopējā ballē, sākuši nopietni gatavoties Austrālijas latviešu nākamo kultūras dienu kopkoncertam Melburnā. Sidnejieši cer Melburnā ierasties ar lielāko dziedātāju skaitu nekā jebkad agrāk. *** Attaisnots Sešu dienu prāva pret latvieti E. Zeltiņu Melburnā Pēc 6 dienu prāvas un tiesnešu 4 stundu apspriedes tās beigās, kriminālajā tiesā Melburnā pag. nedēļā pirm-

dien vēlu vakarā attaisnoja 39 g.v. latvieti Egonu Zeltiņu. Apsūdzētais teica, ka pret imigrantu Mārtinu Matinu, kura nāve izraisīja tiesas procesu mūsu tautietim, uzstājies pašaizsardzības nolūkos, jo M. Matins draudējis E. Zeltiņu nogalināt. Starpgadījums notika 1959. g. otrajos Ziemsvētkos St. Kildā, Melburnā. Kopš minētā laika līdz tiesas dienai E. Zeltiņš bija apcietinājumā. ***

Melburnā Latviešu ev lut. draudzē Volfgangu Grosu un Aiju Lezdkalni salaulājis prāv. A. Grosbachs. Līgavainis ir stud. korp. Lettgalia loceklis un līgava pieder stud. korp. Selga saimei. *** „Klubs“, kur gaidīti visi Melburnas Latviešu biedrības 400. piektdienas vakarā Var pilnīgi piekrist prof. Dr. E. Dunsdorfam, ja tas, runājot Melburnas latviešu biedrības 400. piektdienas vakara ievadā, vispirms uzteica biedrības lielo izturību, 11 gados tur-

pinot šo iknedēļas sanāksmju tradīciju. Profesors gan aizrādīja, ka itkā „pazuduši“ 162 piektdienas vakari, jo kalendārs liktu to kopskaitam būt 562, bet izteica cerību, ka pašlaik mērenais piektdienas vakaru apmeklētāju skaits atkal piedzīvo uzplūdus. *** Divas latvietes aiziet klosterī Šo dzīvi izvēlējušās mūsu jaunietes Sidnejā Divas jaunas Sidnejas latvietes kļuvušas katoļu klostermāsas: Virdžīnija Celitāne pēc ģimnāzijas beigšanas iestājusies benediktiešu māsu ordenī un klosterī pieņēmusi vārdu Marija Dominika, bet Helēna Velta Eša, absolvējot studijas Sidnejas universitātē, uzņemta Labā Samarieša novicatā un tur dzīvo ar vārdu Marija Perpetua. Viņas klostera dzīves ievadījuma ceremonijā klāt bija arī Sidnejas latviešu katoļu prāvests S. Gaidelis. Abi minētie klosteri atrodas ļoti skaistā vietā Penanthilsā, ap 15 jūdzes projām no Sidnejas centra. *** 57 grāmatas un £34.15.0 Draudzīgā aicinājuma devums Adelaides Latviešu biedrības bibliotēkai Adelaides latviešu biedrības Draudzīgā aicinājuma atceres gadījumā gada sākumā griezās pie vietējās latviešu sabiedrības ar lūgumu ziedot grāmatas un naudas līdzekļus latviešu bibliotēkai. Šī akcija nupat noslēgusies un bibliotekāres var papildināt grāmatu plauktus ar 57 ziedotām grāmatām un kasē ieskaitīt 34:15:0. Kopīgais devums tālu pārsniedz iepriekšējo gadu rezultātus. [...] Adelaides latviešu biedrības bibliotēkai grāmatas ziedojuši šādi tautieši: M. Antons, A. Auliciems, N. Auliciems, G. Bērzzariņš, E. Biezaite, M. Blūmentāls, M. Bumbieris, A. Brante, I. Dzintars, R. Freidenfelde, V. Graudiņš, P. Jaunkalvis, M. Jurevičiusa, J. Ķerpe, J. Knostenbergs, G. Krūms, T. Krastiņš. A. Larsena, E. Laurs u.c. ∎

Sarīkojumi, draudzes ziņas un ziņojumi Adelaidē

Sestdien, 17. apr., plkst. 11.00 ALB zālē LAIMAS brīvprātīgo darbinieku sanākšana. Sestdien, 17. apr., plkst. 11.00 LAIMAS rīkotie pavārmākslas kursi. Tālavas virtuvē Ulla demonstrēs galerta vārīšanas mākslu. Piedalīšanās $2. Visi laipni aicināti. Pieteikties līdz 8. apr. pie Brigitte Sigur 8172 0820.

Svētdien, 18. apr., plkst. 12.00 Tālavas kafejnīcā Inga Pērkons-Grauze ar Paulu pasniegs: Galvenais – Kotletes ar sēņu mērci, skābus kāpostus, zirnīšus ar burkāniem; Saldā – Ābolu vai aprikožu pudiņu ar saldējumu. Kafija ar cepumiem. Viss kopa $15. Lūdzu pieteikties Intam vai Margotai, 82619931, vai var sūtīt SMS uz 0419894007 līdz trešdienai 14.aprīlim. Sestdien, 24. apr., plkst. 14.00 DV no-

daļas Dārza svētki Daugavas Vanagu Birztaliņā. Ļoti gardas tikpat kā uz iesmiem ceptas desiņas, plaša salātu izvēle, plaša dzērienu izvēle, mūzika un dziesmas. Svētdien, 25. apr., plkst. 9.30 Novuss Tālavā. Ceturtdien, 29. apr., plkst. 10.00 autobuss aties no Tālavas uz West LaTurpinājums 16. lpp.


16. lpp

Sarīkojumi, draudzes ziņas Turpinājums no 15. lpp

kes, kur LAIMAS aprūpētāji vizināsies kuģītī, iepazīsies ar apkārtni un pusdienos. Pieteikties LAIMA birojā 8172 0820 līdz 24. aprīlim.

Adelaides Sv. Pētera draudze

Svētdien, 18. apr., plkst. 11.00 Otrā svētdiena pēc Lieldienām. Dievkalpojums bez dievgalda. Svētdien, 2. maijā, plkst. 11.00 Ģimenes dienas dievkalpojums ar dievgaldu.

Brisbanē

Sestdien, 17. apr., plkst. 14.00 Brisbanes Latviešu biedrības biedru sapulce Latviešu namā. Sestdien, 17. apr., plkst. 15.00 Latviešu namā – DVD Okupācijas Muzeja Nākotnes nama projekts. Dosim arī kafiju! Ieeja pret ziedojumiem. Sestdien, 24. apr., plkst. 13.00 Zolītes pēcpusdiena DV sarīkojumā Latviešu namā. Piedalīšanās $5. Svētdien, 25. apr., plkst. 13.00 Rokdarbnieču kopas nodarbības.

Kvīnslandes latv. ev. lut. draudze Diakone Brigita Saiva.

Kanberā

Sestdien, 24. apr., plkst. 14.00 Immanuela baznīcas zālē video filma uz lielo ekrānu – Atgriešanās Eiropā. Latvija 1988-2008.

Melburnā

Sestdien, 17. apr., plkst. 19.00 Vanadzes piedāvā vakariņas DV mītnē. Sestdien, 17. apr., Skola atsākās otram semestrim - vecāku dārzu talka – padomes sēde Svētdien, 18. apr., plkst. 21.20 ansamblis Lāpa piedalās Ansambļu karu (Battle of the Bands) pusfinālā Centrālkluba hotelī (Central Club Hotel, 293 Swan Street Richmond). Sestdien, 24. apr., plkst. 9.00 Lietoto mantu tirdziņš Latviešu ciemā. DATUMS MAINĪTS! Sestdien, 24. apr., plkst. 13.00 Pankūku pēcpusdiena Latviešu ciemā. DATUMS MAINĪTS! Piektdien, 30. apr., plkst. 19.00 Krodziņa vakars DV mītnē. Sestdien, 1. maijā, plkst. 12.00 Vanadzes piedāvā pusdienas DV mītnē. Svētdien, 2. maijā, plkst. 13.00 Makšķernieku kluba Āķis saiets Latviešu namā – Jautrā pēcpusdiena.

Melburnas 1. latv. ev. lut. draudze Māc. Māra Saulīte. Svētdien, 18. apr., plkst. 11.00 Skautu un gaidu Sv. Jura dienas dievkalpojums Sv. Krusta baznīcā. Svētdien, 2. maijā, plkst. 11.00 Ģimenes dienas dievkalpojums Latviešu ciemā. Svētdien, 2. maijā, plkst. 14.00 Ģimenes dienas dievkalpojums Trīsvienī-


bas baznīcā. Pēc dievkalpojuma kafija 20.00 novuss DV namā. Draudzīgas baznīcas zālē. spēles, kā arī turnīrspēles. Bārs, uzkodas, mūzika, draudzīga atmosfēra. Melburnas Sv. Krusta draudze Visi laipni ielūgti un gaidīti! Svētdien, 18. apr., plkst. 11.00 Lieldienu laika trešā svētdiena – Svētā Sidnejas ev. lut. latviešu draudze, Jura diena dievkalpojums māc. Māras Svētā Jāņa baznīcā Saulītes vadībā. Prāv. Kolvins Makfersons. Svētdien, 2. maijā, plkst. 11.00 Liel- Svētdien, 18. apr., plkst. 10.00 Dievdienu laika piektā svētdiena. Ģimenes kalpojums ar Svēto Vakarēdienu. dievkalpojums draudzes vecākā vadī- Svētdien, 25. apr., plkst. 10.00 Dievbā. kalpojums ar Svēto Vakarēdienu. Svētdien, 2. maijā, plkst. 10.00 LasīPertā tais dievkalpojums. Sestdien, 17. apr., plkst. 18.00 Latviešu Centra valde aicina uz Cūku bērēm. Sidnejas latv. ev. lut. Vienības Lūdz pieteikties pie Veltas Zāmu- draudze res (9294 3806) vai Ritas Džonsones Māc. Raimonds Sokolovskis. (9349 2332, mob..: 041818 1129) līdz Svētdien, 18. apr., plkst. 10.00 diev11. aprīlim. Visi laipni gaidīti! kalpojums II svētdiena pēc Lieldienām. Pertas ev. lut. Sv. Pāvila draudze Svētdien, 25. apr., plkst. 10.00 dievMāc. Gunis Balodis. kalpojums III svētdiena pēc LieldieSvētdien, 2. maijā, plkst. 10.30 Diev- nām. Angļu valodā. kalpojums Pertas Latviešu centrā. Svētdien, 2. maijā, plkst. 18.00 dievDraudzes 60 gadu atcere. Pusdienas. kalpojums IV svētdiena pēc LieldieVēsturisks atskats. nām. Bībeles stunda.

Sidnejā

Piektdien, 16. apr., plkst. 16.00 – 20.00 novuss DV namā. Draudzīgas spēles, kā arī turnīrspēles. Bārs, uzkodas, mūzika, draudzīga atmosfēra. Visi laipni ielūgti un gaidīti! Sestdien, 17. apr., plkst. 17.00 Plates un tapas DV namā. Raimonda Paula un Burta Bakaraha (Bacharach) mūzika. Šīberēšana. Svētdien, 18. apr., plkst. 13.00 SLT pirmizrāde Divpadsmitā nakts Latviešu namā. Piektdien, 23. apr., plkst. 16.00 – 20.00 novuss DV namā. Draudzīgas spēles, kā arī turnīrspēles. Bārs, uzkodas, mūzika, draudzīga atmosfēra. Visi laipni ielūgti un gaidīti! Sestdien, 24. apr., plkst. 15.00 Austrālijas Latviešu 50. Teātru festivāls latviešu namā. Pertas dramatiskās kopas izrāde – Māras Zālītes Zemes nodoklis. $25/$20. TF kopbiļete $75/$60. Sestdien, 24. apr., plkst. 18.00 Austrālijas Latviešu 50. Teātru festivāls latviešu namā. Sidnejas Latviešu teātra izrāde – Šekspīra Divpadsmitā nakts. Pēc izrādes – apkūlības. $25/$20. TF kopbiļete $75/$60. Sestdien, 24. apr., ALMA mākslas izstādes atklāšana Latviešu namā. Izstāde skatāma no 23. aprīļa līdz 23. maijam. Svētdien, 25. apr., plkst. 13.00 Austrālijas Latviešu 50. Teātru festivāls latviešu namā. Austrālijas Latviešu teātra (Melburna) izrāde – Alberta Gurneja Kokteiļu stunda. $25/$20. TF kopbiļete $75/$60. Svētdien, 25. apr., plkst. 16.00 Austrālijas Latviešu 50. Teātru festivāls latviešu namā. Saviesīgs vakars ar ansambļu jautriem priekšnesumiem, godalgošanu un vakariņām. $25/$20. TF kopbiļete $75/$60. Piektdien, 30. apr., plkst. 16.00 –

Latvijā

Piektdien, 16. apr., plkst. 17.00 15. Starptautiskā Baltijas baleta festivāla atklāšanas koncerts Rīgas Dzelzceļa stacijā. Ikvienu interesentu ar džeza variācijām dejā un mūzikā iepriecinās Klaipēdas Valsts muzikālā teātra baleta dejotāji un džeza grupa Old City. Sestdien, 17. apr., plkst. 11.00 Diskusija We will be taupīgi?! jeb Grasis arī ir nauda RTU Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes aulā Kronvalda bulvārī 1. Pasākumā tiks diskutēts par tādiem jautājumiem kā Kāda ir mūsu atbildība un līdzatbildība valsts saimnieciskās attīstības jomā?, Ko mēs gribam pateikt, izvairoties no nodokļa maksāšanas?, Taupīt vai tērēt? Ja tērēt, tad cik ilgi vēl varēsim to atļauties?, Latvijas – eko lielvalsts – viens no valsts attīstības scenārijiem. Kāpēc tas nāk ar tādām grūtībām?. Rīko domubiedru grupa Kopa. Visi interesenti tiek aicināti. Sīkāka informācija: www.esamkopa.lv. Svētdien, 18. apr., plkst. 15.00 Rīgas Evanģēliskās draudzes dievkalpojums ar dievgaldu Vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā. Kalpos prāv. Klāvs Bērziņš. Ceturtdien, 22. apr., plkst. 15.00 Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs aicina piedalīties Jelgavas mākslinieku biedrības pavasara izstādes atvēršanas svētkos Akadēmijas ielā 10.

Lata kurss

Latvijas Bankas kurss 18. aprīlī. 1 EUR = 0,702804 (piesaistes kurss) 1 AUD = 0,4810 1 NZD = 0,3680 1 GBP = 0,8000 1 USD = 0,5150